Jautāts, vai atsevišķas frakcijas varētu bloķēt balsojumu vai novilcināt to līdz pat rudenim, Skudra norādīja, ka tā nav konstruktīva politika. Eiropadomei jauns kandidāts jāizvirza mēneša laikā, līdz ar to ievelkas dažādas procedūras, piemēram, EK komisāru izvēle un apstiprināšana.
Skudra norādīja, ka Leienas kandidatūra ir kompromiss starp Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem. Tā kā izgāzās "suši darījums" - vienošanās starp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ka EK amatam tiks izvirzīts sociālistu vadošais kandidāts Franss Timmermanss, nevis Manfrēds Vēbers, kurš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kas maijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguva visvairāk balstu - nācās piedāvāt jaunu kombināciju, kuru būtu gatavi atbalstīt opozicionāri.
Politologs atklāja, ka kuluāros Leienas vārds tika minēts pat pirms EP vēlēšanām, tomēr viņu neuzskatīja par vadošo EK prezidenta amata kandidāti. Aktīvākas diskusijas par viņas tālāku virzīšanu amatā sākās pēc vēlēšanām.
Leiena ir apsolījusi frakciju deputātiem, ka viens no viņas darbības virzieniem būs klimata pārmaiņu mazināšana, otrs būs saistīts ar ES ekonomikas attīstības jautājumiem. Tomēr īsta skaidrība par viņas programmu varētu rasties pēc Leienas apstiprināšanas amatā, pastāstīja Skudra.
Viņš piebilda, ka līdz ar Leienas izvirzīšanu EK prezidenta amatam, Vācijā notiek spraigas diskusijas par nākamo aizsardzības ministru.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi uz EK prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Leienu, kura pārstāv centriski labējo EPP.
Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar balsu vairākumu jāapstiprina parlamentā. Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.
ļuļa
Jānis Runcis
Maksis