FPÖ izcīnījusi 29,2% balsu, kamēr par ÖVP balsojuši 26,5% austriešu.
Centriski kreisie sociāldemokrāti ierindojušies trešajā vietā ar 21,1% balsu.
Liberālā partija NEOS saņēmusi 9% balsu, bet zaļie - 8%.
Salīdzinot ar 2019.gada vēlēšanām, atbalsts ÖVP sarucis par 11 procentpunktiem, bet FPÖ par 13 procentpunktiem audzis. Atbalsts zaļajiem sarucis par 5,6 punktiem.
Līdzšinējā koalīcija, kas apvieno ÖVP un zaļos, zaudējusi vairākumu parlamentā.
Herberts Kikls, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais kampaņu stratēģis, kas kopš 2021.gada vada FPÖ, vēlas kļūt par kancleru.
Taču, lai kļūtu par jauno Austrijas līderi, viņam būtu nepieciešams koalīcijas partneris, kas nodrošinātu vairākumu parlamentā.
Sāncenši paziņojuši, ka nestrādās valdībā valdībā ar Kiklu.
FPÖ guvusi politisko kapitālu no iedzīvotāju neapmierinātības ar augsto inflāciju, karu Ukrainā un Covid-19 pandēmiju. Arī bažās par migrāciju vairojušas atbalstu.
Nēhammers atzina, ka ir sarūgtināts, ka viņa partija zaudējusi pirmo vietu, taču norādīja, ka ir panācis atgūšanos no zemajiem aptauju reitingiem.
Viņš vairākkārt uzsvēris, ka neveidos koalīciju ar Kiklu.