Spānijas mediju citētajā 85 lappušu dokumentā Pudždemons noliedza apsūdzības abos noziegumos, norādot, ka 1.oktobrī notikušā Katalonijas referenduma laikā nebija novērojama vardarbība, kas būtu priekšnoteikums apsūdzībām dumpī.
Lūgums Spānijas Augstākajai tiesai iesniegts vēl divu bijušo reģiona ministru - Klāras Ponsati un Ljuisa Puiga - vārdā.
Apsūdzēto aizstāvība norādīja, ka "daži pilsoņi gāja tālāk par pasīvu pretošanos", tomēr tie bijuši "atsevišķi" gadījumi, un tikai šie iesaistītie pilsoņi ir atbildīgi par savu rīcību.
Aizstāvība arī uzstāja, ka pieļauti procesuāli pārkāpumi, tostarp visiem trim politiķiem nav bijusi iespēja sevi aizstāvēt līdz pat apsūdzību uzrādīšanai 23.martā.
Pudždemons 25.martā tika aizturēts Vācijā, kur viņš bija iebraucis no Dānijas un bija ceļā uz Beļģiju. Viņš šobrīd Vācijā apcietinājumā gaida tiesas lēmumu lietā par izdošanu Spānijai.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu.