Rahojs tika kritizēts, ka sava pirmā pilnvaru termiņa laikā neko nav darījis separātisko ideju apslāpēšanai, un novembrī, stājoties premjera amatā otro reizi, viņš solīja strādāt pie attiecību uzlabošanas, lai atrisinātu "Spānijas nopietnāko problēmu".
Rahojs otrdien solīja līdz 2020.gadam investēt 4,2 miljardus eiro Katalonijas infrastruktūrā, transportā un mājokļos.
Investīciju trūkums ir viens no jautājumiem, par ko Katalonijai jau sen bijušas domstarpības ar Madridi. Katalonieši nav mierā ar situāciju, kurā viņu nodokļos samaksātā nauda aiziet citu reģionu attīstīšanai.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi katalonieši, kas nesen pieķērušies domai par neatkarību, labprāt samierinātos ar lielāku autonomiju un labāku finansējumu reģionam.
Cerot iegūt viņu atbalstu, Rahojs solīja ieguldīt naudu pasažieru vilcienu tīklā, lidostās, ceļos un ostās. Rahojs arī solīja līdz 2020.gadam pabeigt Katalonijas posmu Vidusjūras kravas vilcienu līnijā, kas stiepsies cauri piekrastes reģioniem līdz pat Alhesirasai Spānijas dienvidos. Premjers arī solīja pievērsties jautājumam par nodokļu sadali un finansējumu reģioniem. "Tas man ir svarīgi. Es gribu, lai Katalonija ir pārtikusi plaukstošā Spānijā," sacīja Rahojs.
Tomēr Katalonijas valdība, ko vada reģiona premjerministrs Karless Pudždemons, Rahoja tuvošanās mēģinājumus uztvērusi ar skepsi. "Spānijas valdības investīciju solījumi ir zaudējuši jebkādu ticamību Katalonijas sabiedrības acīs," otrdien publicētā rakstā laikrakstā El Periodico norādīja Pudždemons.
Pudždemons un viņa vietnieks atgādināja, ka Madrides iepriekšējie investīciju solījumi ir tikai daļēji izpildīti.
"Valsts investīcijas Katalonijā veido 8,2% no kopējām investīcijām reģionā," norādīts rakstā, piebilstot, ka tas ir krietni zem līmeņa, kādam vajadzētu būt, ņemot vērā summas, ko Katalonija ienes nodokļos, un reģiona iedzīvotāju skaitu.