Jaunākie gadījumi apliecina, ka, pat ja lauku saimniecībās ievēro visas bioloģiskās drošības prasības, cūkkopjiem ir jāstrādā, lai izvairītos no dzīvnieku saslimšanas, norādīja VTA ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Olevs Kalda.
"Mēs liksim lietā visus Veterinārā un pārtikas departamenta rīcībā esošos resursus, lai vēlreiz veiktu pārbaudes visās vietās, kur Igaunijā tiek turētas cūkas," teikts VTA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
"Mums ir jārīkojas stingri un jāsamazina riski. Ja pārbaužu gaitā tiks konstatēti trūkumi, kurus nav iespējams nekavējoties novērst, mēs neizrādīsim nekādu iecietību. Tādā gadījumā netiks dots papildu laiks trūkumu novēršanai, bet atbilstoši noteikumiem nekavējoties tiks pārtraukta cūku turēšana konkrētajā vietā," informēja Igaunijas Veterinārais un pārtikas departaments.
Tas lūdz pārbaudes uztvert ar izpratni, jo šis jautājums ir steidzams. Vienlaikus ar pārbaudēm saimniecībās, kur tiek turētas cūkas, tiks paaugstināta arī uzraudzības kvalitāte. "Lauku lietu ministrijā tiek gatavots tam nepieciešamais audits, kas ļaus apzināt uzraudzības trūkumus," norādīja Kalda.
Igaunijā, Lietuvā un Polijā Āfrikas cūku mēris nesen atklāts mājas cūkām, un tie bija pirmie mājas cūkām konstatētie ĀCM gadījumi šogad. Latvijā turpinās ĀCM izplatība mežacūku vidū, bet mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17.septembrī.
Pirmais Āfrikas cūku mēra gadījumus mežacūkai Igaunijā tika atklāts 2014.gada 8.septembrī, kad no Spānijā esošas Eiropas Savienības atsauces laboratorijas tika saņemts diagnozes apstiprinājums mežacūkai, kas atrasta Valgas apriņķa Hummuli ciemā sešu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Pirmais gadījums, kad ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā inficējās mājas cūka, reģistrēts 2015.gada 21.jūlijā.
ĀCM ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus. ĀCM nav bīstams cilvēkiem.