Tagad Serbija ir deportējusi grupas dalībniekus, kuru plāns, kā ziņo izmeklētāji, bija ietērpties policijas drānās, iebrukt parlamenta ēkā, nogalināt premjeru un palīdzēt nākt pie varas prokrieviskai partijai.
Šajā lietā, ka liecina avoti, iespējams ir iesaistīta Krievijas valdība, kura varētu būt centusies saglabāt savu ietekmi valstī, kas pakāpeniski gan politiski, gan ekonomiski tuvojās Eiropai un Eiropa Savienībai.
Melnkalnē aizturēto apvērsuma plānotāju grupā identificētas personas, kuras bijušas Ukrainas prokrievisko separātisko kaujinieku rindās. Savukārt Serbijā aizturēti vairāki Krievijas pilsoņi, kuru rīcībā bijuši 120 000 eiro skaidrā naudā kā arī specvienību uniformas. Kā ziņo serbu mediji, Krievijas pilsoņu rīcībā bijušas arī iekārtas, kas ļāvušas sekot līdzi premjerministra gaitām.
Pēc aizturēšanām Serbijā ieradās bijušais Federālās drošības dienesta vadītājs un šī brīža Krievijas drošības padomes vadītājs Sergejs Patruševs, kurš, kā ziņo avoti parlamentā, atvainojās par pašdarbnieku rīcību, kas, kā apgalvoja Patruševs, nekādā veidā netika sankcionēts un atbalstīts no valdības puses.
Neilgi pēc tam, 29.oktobrī Serbijas drošības dienesti netālu no proeiropeiskais premjerministra Aleksandra Vučiča mājas Belgradā atrada ieroču arsenālu, kurā bija pat raķešmetējs.
Iekšlietu ministrs paziņoja, ka, iespējams, par 10 miljoniem eiro bijis nolīgts organizēts grupējums, lai nogalinātu premjeru, taču plašāka informācija netika sniegta, jo notiek izmeklēšana ārpus valsts.
"Mēs zinām, ka cilvēki, kas tika nolīgti, lai to paveiktu nebija no Serbija, bet bija no šī paša reģiona [..]. Taču tie bija tikai izpildītāji," izdevumam The Guardian atzinis iekšlietu ministrs Nebojša Stefanovičs, piebilstot, ka var nojaust, kas ir personas kam būtu pieejami 10 miljoni un kam spēcīgs premjers un Eiropeiska Serbija nav izdevība. Viņaprāt noziedznieku grupējumi paši uz savu galvu to nedarītu.
Šobrīd nav skaidras saistības starp abiem gadījumiem, taču tie ilustrē notikumus valstīs, kuras ieņēmušas proeiropeisku kursu.
Melnkalnes premjers, kā ziņo medijs, bijis ļoti aktīvs, lai panāktu, ka valsts varētu nākotnē iestāties NATO. Pēdējos gados Maskava ir ļoti aktīvi lobējusi, lai iegūtu militārā aprīkojuma tranzīta infrastruktūru valstī.
Savukārt, lai gan Serbijas bruņotie spēki ir veikuši militārās mācības gan ar NATO, gan Krievijas kolēģiem, pēdējos gados biežaka sadarbība tomēr bijusi ar NATO.