Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Skripaļa saindēšana: Bijušais FSB šefs apgalvo, ka "nerakstīts likums" liedz indēt spiegu radiniekus

Bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) priekšnieks Nikolajs Kovaļovs valsts kontrolētajai ziņu aģentūrai TASS apšaubījis Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas paziņojumu, ka aiz bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas, visticamāk, stāv Kremlis. Kovaļovs argumentējis, ka "nerakstīts likums" spiegu vidū liedz izrēķināties ar aģentu ģimenes locekļiem.

"Darbinieku ģimenēm ir imunitāte, jo tad, ja tu sāc iesaistīt sievu, bērnus, šis process kļūst neatgriezenisks un var izvērsties asinsatriebībā," Kovaļovs norādījis, atsaucoties uz FSB "nerakstīto likumu".

Tāpat Kovaļovs apgalvoja, ka Skripaļs, kurš savulaik Krievijā notiesāts par spiegošanu Lielbritānijas labā un vēlāk atbrīvots spiegu apmaiņas ietvaros, "Krievijai neesot radījis draudus", tieši tāpēc Krievija esot piekritusi viņu atbrīvot.

Savukārt Lielbritānijas eksperti secinājuši, ka Skripaļa indēšanas lietā visas pēdas pagaidām ved Kremļa virzienā - slepkavības mēģinājumā izmantota ārkārtīgi reta un bīstama ķīmiskā viela - nervu inde Novichok, ko Aukstā kara laikā izstrādāja Padomju Savienības zinātnieki. Vielas eksistence bija noslēpums līdz pat aizvadītā gadsimta 90. gadu vidum, kad informāciju nopludināja padomju zinātnieks Vils Mirzajanovs. CNN raksta, ka šobrīd nav nekādas informācijas, kas liecinātu, ka Novichok jebkad būtu ražota ārpus Krievijas. Tieši tāpēc Lielbritānija paziņojusi, ka ar lielu ticamības pakāpi Krievija varētu būt tā, kas stāv aiz uzbrukuma Skripaļam.

Farmācijas eksperts no Redingas Universitātes Gerijs Stīvenss norādījis, ka šāda veida nervu indes ir bīstamas tieši tāpēc, ka to izgatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas pašas par sevi nav aizliegtas un var tikt viegli pārvietotas, neriskējot ar kurjera dzīvību un neizraisot tiesībsargājošo iestāžu aizdomas.

Britu ķīmisko ieroču eksperts Hamišs de Bretons-Gordons CNN atklāja, ka Novichok ir "ļoti sarežģīts ķīmiskais ierocis" un "būtu grūti iedomāties scenāriju, kur šajā lietā nav Krievijas pirksts". Viņš gan neizslēdza, ka iespējams arī scenārijs, ka Krievijai retā nervu inde varētu būt nozagta, bet tieši tāpēc Lielbritānija pieprasījusi no Kremļa paskaidrojumus, kurus, kā izskatās, nesaņems. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aizdomas par Krievijas iesaisti nodēvēja par "muļķībām", un līdzīgi izteikusies arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, nodēvējot apsūdzības par "cirka šovu" un "politisku kampaņu".

Jāatgādina, ka 2006. gadā Krievijā notiesāto un 2010. gadā atbrīvoto Skripaļu un viņa meitu Jūliju saindēja 4. martā - viņus bezsamaņā atrada parkā Solsberi. Abi saindētie aizvien ļoti smagā stāvoklī atrodas slimnīcā.

 

Top komentāri

Poga
P
Ak, cik svarīgs pierādījums! Uzreiz visiem skaidrs, ka inteliģentie mokoļu killeri tik rupju kļūdu nebūs pieļavuši! Tapat nerakstīti likumi un labais tonis aizliedz svešās čurās bērt sāli un mest kukaiņus!
Pretigi
P
uz krievu teroristu ordu nekadi likumi neattiecas,shie izdzimtenji ar baudu slaktee eiropieshus Ukrainaa un arabus Sirija?
rekur
r
Indīgā ķīmiskā viela kādreiz tika izgudrota PSRS, pirms 50 gadiem. Indes izgudrotājs Mirzojans jau 30 gadus dzīvo ASV. Indes formula ir visiem atklāti pieejama, jo publicēta Mirzojana grāmatā, kura izdota ASV vēl pirms daudziem gadiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Baidens apžēlo savu dēlu Hanteru

ASV prezidents Džo Baidens svētdien paziņoja, ka ir apžēlojis savu dēlu Hanteru, lai gan iepriekš bija solījis to nedarīt.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits