“Šis nolīgums atspoguļo to, kādu mēs vēlamies redzēt mūsu tirdzniecības politiku — kā izaugsmes instrumentu, kas dod labumu Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī līdzekli, kas ļautu projicēt mūsu vērtības, izmantot globalizācijas sniegtās iespējas un definēt noteikumus starptautiskās tirdzniecības jomā. Šis tirdzniecības nolīgums ir padziļināti izskatīts valstu parlamentos – tas atspoguļo pilsoņu lielo interesi par tirdzniecības politiku," paužot gandarījumu par šo nozīmīgo pagrieziena punktu ES tirdzniecības politikā, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, bilstot, ka "intensīvā viedokļu apmaiņa par CETA visā šajā procesā apliecina Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko raksturu, un es ceru, ka dalībvalstis veiks iekļaujošas un vispusīgas diskusijas saistībā ar pašreizējiem nolīguma ratifikācijas procesiem dalībvalstīs. Tagad ir īstais laiks mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem gūt maksimālu labumu no šīs iespējas, un šobrīd ikviens var redzēt, kā mūsu tirdzniecības politika var sniegt konkrētus ieguvumus visiem”.
CETA provizoriski stāsies spēkā 21. septembrī – pēc ES dalībvalstu apstiprinājuma, kas tika pausts Padomē, un Eiropas Parlamenta apstiprinājuma.
Tomēr pilnībā un galīgi tas stāsies spēkā tikai tad, kad visas ES dalībvalstis būs šo nolīgumu ratificējušas. Komisija sadarbosies ar ES dalībvalstīm un Kanādu, lai nodrošinātu tā raitu un efektīvu īstenošanu.
Ko CETA panāk - skaidro EK pārstāvniecība Latvijā
CETA paver jaunas iespējas visu lielumu ES uzņēmumiem eksportēt uz Kanādu. Tas ļaus ES uzņēmumiem ietaupīt 590 miljonus eiro gadā — summu, ko tie maksā muitas nodevās par preču eksportu uz Kanādu. Sākot no 21. septembra, ar CETA tiek atcelti nodokļi 98 % ražojumu (tarifu pozīciju), ar kuriem ES tirgojas ar Kanādu. Turklāt tas nodrošina ES uzņēmumiem vislabāko piekļuvi Kanādas publiskā iepirkuma tirgum, kāda jelkad ir piedāvāta uzņēmumiem ārpus Kanādas, ne tikai federālā līmenī, bet arī provinču un pašvaldību līmenī.
It īpaši nolīgums sniegs priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, kuri vismazāk var atļauties augstās birokrātiskās izmaksas, ko ietver eksports uz Kanādu. Mazie uzņēmumi varēs ietaupīt laiku un naudu, piemēram, tādēļ, ka vairs nebūs ražojumu dubulto pārbaužu prasību, laikietilpīgu muitas procedūru un dārgu juridisko izmaksu. Dalībvalstu iestādes, kuras nodarbojas ar eksporta veicināšanu, ir gatavas palīdzēt uzņēmumiem sākt eksportu pāri Atlantijas okeānam, palielināt pašreizējo tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus.
CETA radīs jaunas iespējas Eiropas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, vienlaikus pilnībā aizsargājot ES jutīgās nozares. Ierobežotā un piemērotā veidā ES ir vēl vairāk atvērusi savu tirgu atsevišķiem konkurējošiem Kanādas izcelsmes ražojumiem, vienlaikus svarīgiem Eiropas eksporta produktiem nodrošinot labāku piekļuvi Kanādas tirgum. Šādi produkti ir, piemēram, siers, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, augļi un dārzeņi, pārstrādes produkti. Ar CETA Kanādā tiks arī aizsargātas 143 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – augstas kvalitātes reģionālie pārtikas produkti un dzērieni.
Arī 500 miljoni ES patērētāju gūs labumu no CETA. Nolīgums vairos izvēles iespējas, vienlaikus nostiprinot Eiropas standartus, jo ES tirgū varēs ienākt tikai preces un pakalpojumi, kas pilnībā atbilst visiem ES noteikumiem. CETA nemainīs to, kādā veidā ES tiek reglamentēts pārtikas nekaitīgums, IP/17/3121 tostarp ģenētiski modificētie produkti vai aizliegums attiecībā uz liellopu gaļu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni.
Turklāt nolīgums nodrošinās lielāku juridisko noteiktību tautsaimniecības nozarēs pakalpojumu jomā, uzņēmumu darbinieku lielāku mobilitāti, kā arī regulējumu, kas ļaus savstarpēji atzīt profesionālās kvalifikācijas, sākot ar arhitektu un beidzot ar celtņa operatoru.
Turklāt ES dalībvalstis arī turpmāk varēs pēc saviem ieskatiem organizēt sabiedriskos pakalpojumus. Kopīgā interpretējošā instrumentā, kuram būs juridisks spēks, ir sīkāk precizēti šie un citi jautājumi. Tajā skaidri un nepārprotami ir izklāstīts, par ko Kanāda un ES ir vienojušās vairākos CETA pantos.
Procedūra un turpmākie pasākumi
ES un Kanāda parakstīja CETA 2016. gada 30. oktobrī – pēc tam, kad ES dalībvalstis to bija apstiprinājušas Padomē. Arī Eiropas Parlaments 15. februārī deva savu piekrišanu. Kanādas puse ratificēja CETA 2017. gada 16. maijā. Tiklīdz Kanāda pieņēma visus vajadzīgos īstenošanas noteikumus, tas pavēra ceļu provizoriskai piemērošanai. CETA tiks pilnībā īstenots, kad visas ES dalībvalstis to ratificēs saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām. Kad CETA pilnībā stāsies spēkā, jauna un uzlabota ieguldījumu tiesu sistēma aizstās pašreizējo ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) mehānismu, kas ir iekļauts daudzos divpusējos tirdzniecības nolīgumos, kurus agrāk noslēgušas ES dalībvalstu valdības. Jaunais mehānisms būs pārredzams, un tā pamatā nebūs ad hoc tiesas.