Likumprojekts, par ko parlaments lems nākamā gada sākumā, ir strīdīgs, jo, lai gan akcentē vispārīgus principus, kā norāda eksperti, ir faktiski adresēts valsts musulmaņu kopienai un jau ir izpelnījies plašu nopēlumu.
Republikas vērtības
Asiņainais uzbrukums septembrī pie izdevuma Charlie Hebdo ēkas un Francijas skolotāja, kurš savā klasē demonstrēja pravieša Muhameda karikatūras, slepkavība oktobrī aktualizēja radikalizācijas jautājumu un, kā BBC raksta, atdzīvināja likumprojektu, kura mērķis bija stiprināt valsts sekulārās vērtības, īpašu uzmanību pievēršot musulmaņu kopienām.
Likumprojekts, ko valdība nosūtīja uz parlamentu 115. gadadienā, kopš Francijā tika pieņemts likums, kas nošķir reliģiju no valsts pārvaldes, regulēs naida runu un cilvēku personīgās informācijas izpaušanu internetā, vienlaikus aizliedzot arī nesaskaņotu reliģijā balstītu ideoloģisku mājskološanu. Tāpat arī paredzēts vērsties pret ārstiem, kas meitenēm pirms kāzām veic nevainības pārbaudes, neizsniegt uzturēšanās atļaujas poligāmās attiecībās esošajiem, kā arī paplašinās ierobežojumus, kas aizliedz noteiktu profesiju veicējiem darbā valkāt reliģiskus apģērbus. Vienlaikus ar likumu piemēros papildu finanšu caurskatāmības noteikumus reliģiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no avotiem ārpus valsts. Lai gan, kā norāda izdevums Politico, dokumentā, kas iesniegts parlamentā, nekur nav konkrēti pieminēts islāms, virkne grozījumu, kā arī prezidenta un ministru iepriekš teiktais ir skaidri iezīmējis konkrētu mērķi. To gan noliedz Elizejas pils pārstāvji. "Tas nekādā veidā nav uzbrukums reliģijai," trešdien medijiem apgalvoja prezidenta kanceleja.
Musulmaņu kopienas pētnieks un jurists Asifs Arifs uzskata, ka likums, solot uzraudzīt garīdzniekus, nepievērš gana uzmanību īstajai problēmai: "Teroristi vairs netiek radikalizēti mošejās. Tas viss notiek tiešsaistē, kur viņi ir kontaktā ar starptautiskajiem tīkliem." Viņaprāt, valstī ir gana daudz likumu, kas vēršas pret terorismu. Citi norādījuši, ka likumprojekts ir izmetis "pārāk plašu tīklu", un izdevums Le Monde pauda bažas, ka tas aizskars un sadusmos arī lielu skaitu citu reliģiju grupu.
Aicina uz piesardzību
"Daudzi cilvēki domā, ka islāms nav saderīgs ar Franciju, bet tā nav taisnība," izdevumam Deutsche Welle saka franču musulmaņu kopienas pārstāvis Irfams Takars, kurš neiebilst pret cīņu ar radikalizāciju, vienlaikus norādot, ka prezidenta izteikumi ir bijuši nepatiesi un stigmatizējoši. Politikas un reliģijas pētnieks Fransuā Birgā uzskata, ka Makrons ir "iegājis jaunā fāzē" un tagad cenšas izpatikt labējiem spēkiem, lai gūtu uzvaru 2022. gada vēlēšanās.
Gan prezidenta izteikumi, gan jaunais likumprojekts ir pakļāvis Franciju un Makronu plašai kritikai musulmaņu valstīs. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans rudenī franču līderi nosauca par "garīgi slimu", un vairākas valstis sāka atteikties no franču precēm. Pakistānā, Bangladešā un virknē citu musulmaņu valstu ir notikušas protesta akcijas un sociālo tīklu aktivitātes.
Arī ASV, kuras pēc 2001. gada terora aktiem ieviesa līdzīgus regulējumus, ir paudušas bažas par franču likumu. "Kad jūs pieejat šiem jautājumiem ar smagu roku – situācija mēdz pasliktināties," sacījis ASV sūtnis reliģiskās brīvības jautājumos Sems Braunbeks un norādījis, ka radikalizācijas ierobežošana ir veiksmīga, ja pastāv aktīva sadarbība ar reliģiskajiem līderiem.