Piektdienas numura ievadrakstā žurnāls atzīst, ka gadījumā, ja tam dotu tādu iespēju, vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 6.maijā, balsotu par pašreizējo prezidentu Nikolā Sarkozī. "Mēs to dotu Sarkozī, taču ne tik daudz par viņa nopelniem, bet gan, lai apturētu Olandu," teikts ievadrakstā.
Izdevums uzsver, ka Francijai izmisīgi nepieciešamas reformas. "Valsts parāds ir liels un turpina augt, valdība nav strādājusi ar peļņu 35 gadus, bankām trūkst kapitāla, bezdarbs ir hronisks un postošs, Francijas valsts, [kas aprij] 56% no IKP [iekšzemes kopprodukta], ir lielākā starp visām eirozonas valstīm," norāda The Economist.
Tajā pašā laikā Olanda programma, "šķiet, sniedz maz atbilžu uz to visu, īpaši ņemot vērā to, ka Francijas kaimiņi īsteno patiesas reformas," piebilst žurnāls, uzsverot, ka sociālistu kandidāts daudz runā par sociālo taisnīgumu, taču tikpat kā nemaz nepiemin bagātību radīšanu.
"Lai gan viņš sola samazināt budžeta deficītu, viņš to plāno panākt, ceļot nodokļus, nevis samazinot izdevumus. Olanda kungs apsolījis pieņemt darbā 60 000 jaunu skolotāju. Pēc viņa paša aprēķiniem, viņa priekšlikumi piecu gadu laikā papildus izšķiedīs 20 miljardus [eiro]. Valsts augs pat vēl lielāka," brīdina "The Economist".
Tomēr žurnālists atzīst, ka, prezidenta krēslā atrodoties sociālistam, "vienu lietu Francija izlabos. Olanda kungs iebilst pret Vācijas uzspiesto fiskālo disciplīnu, kas žņaudz eirozonas izredzes uz atlabšanu. Taču viņš to dara nepareizu mērķu vārdā, un šķiet, ka viņš daudz ko citu salaidīs tādā dēlī, ka tiks apdraudēta Francijas (un eirozonas) labklājība."
Ievadrakstā norādīts, ka Olands demonstrē dziļu nepatiku pret uzņēmējiem, brīdinot, ka viņu papildus ierobežos, gan nereformētā Francijas Sociālistu partija, gan elektorāts.
The Economist atzīst, ka Olands pret reformām iestājas tikai tāpēc, lai par katru cenu pasargātu "Francijas sociālo modeli", un piebilst - "nav brīnums", ka Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka aktīvi atbalstīs viņa sāncensi Sarkozī.
Noslēgumā žurnāls brīdina, ka Francijas prezidents, kas tik naidīgi noskaņots pret reformām, radīs draudus arī pārējās Eiropas gribai īstenot sāpīgās reformas, kas nepieciešamas eiro izdzīvošanai. "Tas padara viņu [Olandu] par visai bīstamu cilvēku," atzīst The Economist.