Iepriekš neveiksmi valdības veidošanā piedzīvoja gan Kreiso radikāļu koalīcijas (SYRIZA) līderis Aleksis Ciprs, gan konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" vadītājs Antonis Samars. Ja Venizels tiešām nespēs izveidot valdību, prezidents Karols Papulijs lūgs partijas veidot ārkārtas koalīciju.
Jāatgādina, ka Grieķijā jauna valdība ir jāizveido līdz 17.maijam. Ja tas nenotiks, būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Kā žurnālistiem ceturtdien atzina Venizels, "mūsu priekšlikums ir izveidot vienotības valdību, sadarbojoties proeiropeiski noskaņotajiem spēkiem". Politiķis atzina, ka tas nav viegls uzdevums, tomēr uzsvēra, ka to ir iespējams paveikt.
Kā pirmajam valdības veidošana tika uzticēta Samaram, kura partija vēlēšanās saņēma visvairāk balsu. Tomēr viņam neizdevās pārliecināt par labu darbam kopīgā valdībā partijas, kas iebilst pret valsts vienošanos ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par tautsaimniecības glābšanu.
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka, neskatoties uz aizvien pieaugošo neskaidrību par valsts politisko nākotni, Grieķija ceturtdien saņems starptautiskā aizdevuma nākamo maksājumu 5,2 miljardu eiro (3,6 miljardu latu) apmērā. Taču Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns norādīja, ka turpmākie maksājumi nav gaidāmi, līdz Grieķija neizveidos stabilu valdību.
Savukārt ceturtdien tapa zināms, ka eirozona līdz pirmdienai bloķējusi viena miljarda eiro piešķiršanu no 5,2 miljardu eiro vērtā Grieķijas starptautiskā aizdevuma, ņemot vērā neskaidrību par valsts politisko nākotni. "10.maijā [Grieķijai] tiks piešķirti 4,2 miljardi eiro," teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) paziņojumā.