ES iestāšanās sarunas ar Turciju uzsāka 2005.gada nogalē, taču kopš tā laika izdevies panākt ļoti nelielu progresu un sarunas faktiski tika iesaldētas Kipras jautājuma dēļ. Cerības tās iekustināt pēdējo gadu laikā faktiski bija gaisušas, jo situācija cilvēktiesību jomā Turcijā turpina pastāvīgi pasliktināties un prezidents Redžeps Tajips Erdogans arvien atklātāk demonstrē savas autoritārisma tieksmes.
Zināma izkustēšanās sarunu procesā bija manāma pērnā gada pavasarī, kad Brisele, vēloties panākt vienošanos ar Ankaru par nelegālās imigrācijas ierobežošanu, izdarīja zināmu piekāpšanos un atvēra dažas jaunas sarunu sadaļas.
Taču tās atkal nonāca faktiskā strupceļā pēc neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, kuru Erdogans neslēpti izmantoja, lai vēl aktīvāk vērstos gan pret neatkarīgajiem medijiem, gan pret politisko opozīciju.
Sarunās ar Turciju no 35 sadaļām, kurās katrai kandidātvalstij jāpanāk vienošanās par savu nacionālo normu saskaņošanu ar ES tiesību normām, līdz šim atvērtas tikai 16, bet sarunas pabeigtas tikai vienā sadaļā.
Čavušolu pirmdien atkal atgādināja, ka Ankara gaida no ES "nekavējošu vīzu liberalizāciju Turcijas pilsoņiem", kas tika apsolīta 2015.gada martā, slēdzot vienošanos par nelegālo imigrāciju. Arī šis process nonācis strupceļā, jo Erdoans kategoriski noraidījis ES prasību grozīt Turcijas drakoniskos pretterorisma likumus, kas ir viens no Briseles izvirzītajiem bezvīzu režīma priekšnosacījumiem.
Vēl decembrī Erdogans piedraudēja anulēt vienošanos par imigrācijas ierobežošanu, ja Ankaras prasības netiks pildītas.
"Mēs esam spēlējuši svarīgu lomu Eiropas pagātnē, un darīsim to arī nākotnē," norādīja Čavušolu. "Eiropa bez Turcijas ir nepabeigta."
Pēc jūlija puča mēģinājuma ievērojami pasliktinājušās Ankaras attiecības arī ar Vašingtonu, taču Čavušolu pauda pārliecību, ka tās atkal uzlabosies, kad amatā stāsies jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.
"Mēs esam pārliecināti, ka ASV vairs neizdarīs tās pašas kļūdas, kuras tā pieļāva iepriekš," norādīja Turcijas premjers.
Viņš arī atkārtoti izteica Vašingtonai prasību izdot trimdā ASV dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, kuru Ankara apsūdz neveiksmīgā apvērsuma organizēšanā.
Čavušolu arī mudināja ASV pārtraukt atbalsta sniegšanu Sīrijas Kurdu tautas aizsardzības vienībām (YPG), kuras esot saistītas ar Turcijā aizliegto kurdu separātistu grupējumu Kurdistānas strādnieku partija (PKK).
Tikmēr Vašingtona YPG uzskata par sabiedroto cīņā ar teroristisko grupējumu Islāma valsts.
Turcijas ārlietu ministrs: Eiropa bez Turcijas ir nepabeigta
Ankara pirmdien vērsusies pie Eiropas Savienības (ES), aicinot atdzīvināt strupceļā nonākušās iestāšanās sarunas un norādot, ka bez Turcijas tā esot nepabeigta. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu, atklājot vēstnieku sanāksmi, pauda vēlmi, lai iestāšanās sarunās ar ES tiktu atvērts lielāks skaits sarunu sadaļu, aizvācot "mākslīgos šķēršļus" viņa pārstāvētās valsts dalībai blokā. Tomēr Čavušolu neprecizēja par kādu sarunu sadaļu atvēršanu viņš iestājas.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
mk
Tatars