Apsūdzības, ka Čižiks-Čatāri nosūtījis 300 ebrejus uz nāves nometni Kamjanecā-Podiļskā, mūsdienu Ukrainā, ir "nepamatotas", jo viņš šajos notikumos nav bijis klāt, turklāt viņam tobrīd nav bijusi pietiekami augsta dienesta pakāpe, apliecināja Budapeštas prokuratūra. "Atbilstoši mūsu informācijai Lāslo Čatāri nav bijis iesaistīts Kamjanecas-Podiļskas deportācijās un viņam tajās nevarēja būt nekāda loma," sacīja prokuratūras preses pārstāve Betina Bagoja.
Izmeklētāji joprojām pēta apsūdzības, ka Čižikam-Čatāri 1944.gadā, kad viņš bija augsta ranga policijas amatpersona, bijusi nozīmīga loma 15 700 cilvēku deportācijā no Košices ebreju geto uz nacistu nāves nometnēm. Košice kara gados atradās Ungārijas teritorijā, taču pēc kara to pievienoja toreizējai Čehoslovākijai, pēc kuras sadalīšanās pilsēta nonāca Slovākijas teritorijā. Abas apsūdzības izvirzījis Simona Vīzentāla centrs. Čižiks-Čatāri atrodas centra meklēšanā izsludināto nacistu kara noziedznieku saraksta galvgalī.
Ungārijas prokuratūra septembrī sāka izmeklēt viņa lietu, bet 18.jūlijā noteica viņam mājas arestu. 31.jūlijā Čižiks-Čatāri noraidīja visas viņam izvirzītās apsūdzības un noliedza, ka viņš būtu bijis Košices geto komandieris un parakstījis dokumentus šajā statusā.
Slovākijas tieslietu ministrs Tomāšs Borecs jūlijā sacīja, ka gribētu, lai Čižiks-Čatāri tiktu tiesāts viņa valstī.
1948.gadā Čehoslovākijas tiesa aizmuguriski piesprieda Čižikam-Čatāri nāvessodu. Taču Čižikam-Čatāri pēc kara izdevās pārcelties uz Kanādu, kur viņš Monreālā un Toronto nodarbojās ar mākslas darbu tirdzniecību. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Čižikam-Čatāri tika atņemta Kanādas pilsonība, un viņš bija spiests savu līdzšinējo mītnes zemi pamest. Čižiks-Čatāri atgriezās Ungārijā, kuras galvaspilsētā līdz šim arī netraucēti mitinājās.