560 cilvēku, to vidū 43 bērni, guvuši miesas bojājumus vairāk nekā 3500 uzbrukumos, kas 2016. gadā pastrādāti pret patvēruma meklētājiem un centriem, kuros viņi ir izmitināti, paziņojusi Vācijas Iekšlietu ministrija. 2545 uzbrukumi bijuši vērsti pret atsevišķiem migrantiem. Šos datus nav iespējams salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, jo tikai pērn Vācijas policija uzbrukumus patvēruma meklētājiem sāka apkopot atsevišķā kategorijā.
988 uzbrukumi, tajā skaitā ļaunprātīgas dedzināšanas, bija vērsti pret izmitināšanas centriem. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2015. gadā, bet dramatiski vairāk nekā 2014. gadā, kad reģistrēja 199 gadījumus. Pagājušajā gadā notikuši vismaz 217 uzbrukumi organizācijām un brīvprātīgajiem, kas sniedz palīdzību patvēruma meklētājiem, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Naida uzbrukumi iebraucējiem Vācijā strauji pieauga pēc tam, kad 2015. gadā – Eiropas bēgļu krīzes augstākajā punktā – valsts uzņēma 890 tūkstošus migrantu un patvēruma meklētāju. Pagājušajā gadā Vācijā ieradās 280 tūkstoši migrantu. Krasais samazinājums bija saistīts ar Balkānu valstu lēmumu slēgt robežas un Eiropas Savienības panāktā vienošanās ar Turciju par migrantu atpakaļuzņemšanu.
Kancleres Merkeles atvērto durvju politika polarizēja sabiedrību un veicināja vēlētāju atbalstu tikai 2013. gadā dibinātajai galēji labējai partijai Alternatīva Vācijai (AfD). Rudenī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās AfD varētu saņemt aptuveni 10% balsu un iegūt vairākus desmitus vietu parlamentā.
Vācijas valdība nosodījusi uzbrukumus migrantiem un patvēruma meklētājiem. "Cilvēkiem, kuri pametuši savas mājas un meklē aizsardzību Vācijā, ir tiesības sagaidīt, ka netiks apdraudēta viņu drošība," paziņojusi Iekšlietu ministrija. "Visiem mūsu sabiedrības locekļiem un politiķiem ir kopēja atbildība sevi skaidri nostādīt pret klusu atbalstu vai pat klusu toleranci pret šādiem uzbrukumiem."
Visu rakstu lasiet 28.februāra laikrakstā Diena!
Marks Mesjē
ml
trusis nejaukais