Vācija pēc čečenu kaujinieka slepkavības Berlīnē izraida divus Krievijas diplomātus

Vienlaikus Berlīne saistībā ar šo lietu izraidījusi divus Krievijas diplomātus, kas atzīti par personae non gratae, paziņojusi Ārlietu ministrija.

Vācijas izmeklētāji pārbauda, vai ar Hangošvili slepkavību nav saistītas arī Čečenijas iestādes.

Kā ziņots, 40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts 23.augustā Berlīnes Mazajā Tīrgartenā. Aculiecinieki stāstīja, ka šāvienus no tuva attāluma uz upuri raidījis kāds vīrietis, kurš nozieguma vietu pameta uz velosipēda un kurš vēlāk tika pamanīts, iemetot upē somu.

Policija vīrieti aizturēja un noskaidroja, ka tas ir 49 gadus vecais Krievijas pilsonis Vadims S.

Tomēr Starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas centrs Bellingcat otrdien paziņoja, ka aizturētais vīrietis izmantojis viltus identitāti.

Patiesībā viņš esot 54 gadus vecais Vadims Krasikovs, kas uzaudzis Kazahstānā, bet vēlāk dzīvojis Sibīrijā.

Iepriekš Krievijas varasiestādes apsūdzējušas Krasikovu kāda uzņēmēja slepkavībā, kas 2013.gadā pastrādāta Maskavā. Arī toreiz slepkava izmantojis velosipēdu.

Sākotnēji Krievija ar Interpola starpniecību izsludināja Krasikovu starptautiskajā meklēšanā, taču vēlāk aizturēšanas orderi atsauca un apgādāja viņu viltus identitāti, norāda Bellingcat.

Vācu mediji pauž aizdomas, ka Krasikovu savervējuši Krievijas slepenie dienesti.

• Slepkavībā Berlīnē specdienestu pēdas

"Federālā prokuratūra par slepkavības pasūtīšanu tur aizdomās Krievijas valsts iestādes," otrdien norādījis Der Spiegel, piebilstot, ka lietas izmeklēšanu tuvāko dienu laikā pārņems federālā prokuratūra.

Izmeklēšanā, kuru kopīgi veicis Der Spiegel, Bellingcat un vēl viena pētnieciskās žurnālistikas organizācija - The Insider, iegūti pierādījumi, kas varētu liecināt par Krievijas saistību ar Hangošvili slepkavību.

Šajā izmeklēšanā konstatēta arī iespējama Čečenijas varasiestāžu saistība ar šo noziegumu.

Bellingcat norādījis, ka otrā Čečenijas kara laikā no 1999. līdz 2002.gadam Hangošvili karojis nemiernieku pusē, bet pēc tam čečenu separātistiem sniedzis atbalstu no savas dzimtās Gruzijas teritorijas.

2008.gadā viņš Gruzijā "rekrutējis un apbruņojis" brīvprātīgo vienību cīņai pret Krieviju.

Pēc diviem neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem, kurus viņš pieredzējis Gruzijā, pēdējo gadu laikā Hangošvili dzīvojis Vācijā, kur lūdzis patvērumu.

Der Spiegel raksta, ka policija aizdomās turamā dzīvoklī atradusi lidmašīnas biļeti lidojumam uz Maskavu nākamajā dienā pēc slepkavības, kā arī lielu skaidras naudas summu.

Aizturētajam izvirzītas apsūdzības slepkavībā, taču viņš atteicies runāt ar izmeklētājiem.

Saskaņā ar Bellingcat ziņoto, ka aizturētā rīcībā esot bijusi derīga Krievijas pase, taču datu par personu, uz kuras vārda tā izsniegta, Krievijas pilsoņu reģistrā neesot.

Savukārt pases numurs liecina, ka to izsniegusi Iekšlietu ministrijas nodaļa, kas ar dokumentiem apgādā Krievijas militāro izlūkdienestu.

Tiek vilktas paralēles starp Hangošvili slepkavību un pērn martā Lielbritānijā Solsberijā notikušo uzbrukumu ar ķīmisko ieroci Novičok bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. Arī Solsberijā notikušā uzbrukuma īstenošanā tiek vainots Krievijas izlūkdienests.

Lielbritānijas un Krievijas starpā pēc Solsberijas uzbrukuma iestājās sasalums, kas noveda pie vairāku desmitu Krievijas diplomātu izraidīšanas no daudzām pasaules valstīm.

Krievijas Ārlietu ministrija trešdien apliecināja, ka Maskava atbildēs uz divu tās diplomātu izraidīšanu no Vācijas.

"Mēs uzskatām, ka Vācijas puses paziņojums par divu Krievijas vēstniecības Berlīnē darbinieku izraidīšanu ir nepamatos un nedraudzīgs," teikts ministrijas paziņojumā.

"Nav pieļaujama politizēta pieeja izmeklēšanas jautājumiem," norādīja ministrija.

pievienotas pēdējās piecas rindkopas