Vienlaikus ar svinībām notiek arī piemiņas pasākumi, atceroties tos, kuri gāja bojā, cenšoties izbēgt no komunistiskā režīma žņaugiem.
"Domāju, jūs nekad neaizmirsīsiet, kā jūs jutāties šajā dienā, vismaz es to nekad neaizmirsīšu," savā regulārajā tīmekļa radio uzrunā, pieminot 1989.gada 9.novembri, atzinusi kanclere Angela Merkele, kurai pašai bija lemts uzaugt komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā jeb tā dēvētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). "Man nācās gaidīt 35 gadus uz šo brīvības sajūtu. Tas mainīja manu dzīvi."
Svinībām par godu vēsturiskajam notikumam, kas jau pēc nepilna gada ļāva īstenot sapni par Vācijas atkalapvienošanos, izvēlēts sauklis Drosme brīvībai.
Svinības ievadījaa milzīgas instalācijas atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas.
Mirdzošās lodes, kas no augšas atgādina pērļu virteni, svētdienas vakarā tiks atbrīvotas no saviem enkuriem, un, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam - "Odai priekam", tās brīvi pacelsies naksnīgajās debesīs.
Svētdien kanclere atklās vērienīgu izstādi Bernauera ielā, ko savulaik dalīja Berlīnes mūris.
Pēc ceremonijas Žendarmenmarkta laukumā pie Brandenburgas vārtiem, kas kļuvuši par Vācijas vienotības simbolu, iecerēts "pilsoņu festivāls", uz kuru tiek gaidīti ierodamies vismaz divi miljoni cilvēku.
Tur sapulcējušos uzrunās Vācijas prezidents Joahims Gauks, bijušais luterāņu mācītājs, kas pats savulaik dzīvojis Austrumvācijā un piedalījies pretestības kustībā. Viņam pievienosies arī pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, leģendārais poļu antikomunistiskās kustības un neatkarīgās arodapvienības Solidaritāte kādreizējais līderis Lehs Valensa un bijušais Ungārijas premjerministrs Miklošs Nēmets.
Uzstāsies arī britu mūziķis Pīters Geibriels, kurš izpildīs dziesmu Heroes, ko sarakstījis Deivids Bovijs, savulaik dzīvojot Rietumberlīnē.
Berlīnes mūri Autrumvācijas komunistiskās varasiestādes sāka būvēt 1961.gada 13.augustā, cenšoties apturēt masveida cilvēku aizplūšanu uz Rietumvāciju. Mūris, kas nostāvēja 28 gadus, kļuva par spilgtāko Aukstā kara un sašķeltās Eiropas simbolu.
1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, cenšoties bēgt no komunistiskās "paradīzes", no VDR robežsargu lodēm dzīvību zaudēja vismaz 389 cilvēki, lai gan komunistiskā režīma upuru organizācijas min daudz lielāku skaitli.
Skati Dienas fotogrāfa Aivara Liepiņa fotogrāfijas, kuras uzņemtas dažas dienas pēc Berlīnas mūra krišanas, šeit - Vēsturiski Aivara Liepiņa FOTO