Parlamentam nodotā iecere paredzēja, ka desmit gadu laikā jānodrošina, lai lielo uzņēmumu vadībā vismaz 40% darbinieku būtu sievietes. Pēc kaismīgām debatēm pret šo opozīcijas ierosināto priekšlikumu nobalsoja 320 deputāti, bet par kvotu noteikšanu balsoja 277 likumdevēji.
Kā norādīja viens no opozīcijas sociāldemokrātu līderiem Franks Valters Šteinmeijers, ja sieviešu iekļaušana uzņēmumu vadībā turpināsies līdzšinējā tempā, mērķis - vismaz 40% sieviešu pārstāvniecība uzraudzības padomēs - tiks sasniegts tikai gadsimta vidū. "Tas ir pārāk vēlu," uzsvēra politiķis.
Vācijas kanclere Angela Merkele iebilst pret šādu kvotu noteikšanu. Taču nodarbinātības ministre Urzula fon der Leijena šo ieceri jau ilgstoši atbalstījusi un nebija skaidri pateikusi, vai viņa ceturtdienas balsojumā pieturēsies pie partijas nostājas.
Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) pirmdien vienojās par kompromisu, partijas programmā paredzot, ka no 2020.gada lielo uzņēmumu uzraudzības padomēs vismaz 30% būs jābūt sievietēm. Šāds lēmums liecina par CDU nostājas maiņu, jo vēl pirms četriem mēnešiem partijas biedri CDU kongresā atbalstīja daudz elastīgāku pieeju, ļaujot uzņēmumiem brīvprātīgi izlemt par sieviešu pārstāvniecības apmēru valdē.
Pati Merkele gan noraidīja runas, ka šis jautājums būtu raisījis domstarpības viņas vadītajā partijā. "Jautājumi par līdztiesību, ģimenes politiku un bērnu kopšanas pabalstiem - šādi jautājumi vienmēr CDU tiek apspriesti ļoti kaismīgi," skaidroja Vācijas valdības vadītāja. Savukārt Merkeles pārstāvis trešdien žurnālistiem uzsvēra, ka kancleres nostāja šajā jautājumā nav mainījusies un viņa joprojām uzskata, ka uzņēmumu vadītāju vidū būtu jāpalielina sieviešu īpatsvars.
Pateicoties pirmdien panāktajam kompromisam, izdevies nodrošināt CDU vienotību šajā jautājumā, un arī van der Leijena piekritusi balsot pret opozīcijas iesniegto likumprojektu. Taču ministre izpelnījusies asu savas partijas biedru kritiku. Kā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādīja CDU politiķis Kristians Vāgners, ministre nevar pieļaut šādu incidentu atkārtošanos. "Citādi viņa apdraudēs savienības uzvaru vēlēšanās," brīdināja politiķis.
Tikmēr komentētāji Merkeles nostājas maiņu pirms 22.septembrī gaidāmajām federālā parlamenta vēlēšanām uztver negatīvi. "Tā vietā, lai piekristu kompromisam, kam vēlēšanu kampaņas laikā var piekrist ikviens, šobrīd partijā ir asiņojoši deguni un neuzticība," pašreizējo situāciju CDU komentē avīze "Tagesspiegel". "Tā kā vadītāja (Merkele) kārtējo reizi nepiekāpās, visi iesaistītie galu galā tiek apkaunoti."
Laikraksts "Bild" tikmēr notikušo dēvē par CDU vadības un Merkeles sakāvi un jautā, vai šāds lēmums partijai atmaksāsies. "Ir apšaubāms, vai nostājas maiņa kvotu jautājumos tagad nodrošinās CDU neskaitāmas sieviešu balsis," secina izdevums.
2012.gadā 200 Vācijas lielāko uzņēmumu valdēs sieviešu īpatsvars bija tikai 4%.