"Tas attiecas uz Vācijas spēju turpināt īstenot savu drošības politiku," ceturtdien paziņoja bruņoto spēku arodbiedrības vadītājs Andrē Vistners.
Viņš norādīja, ka armijai nākamo četru gadu laikā ir vajadzīgi vismaz 18,5 miljardi eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Vācijas valdības trešdien nolemtā summa.
"Nepietiekamais finansējums Bundesvēram ne tuvu nav beidzies," uzsvēra arodbiedrības vadītājs, piebilstot, ka valdības lēmums vismaz ir solis pareizajā virzienā.
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, kas pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), ir paziņojusi, ka nākamo 15 gadu laikā bruņoto spēku modernizācijai un bruņojuma trūkumu novēršanai viņa grib atvēlēt 130 miljardus eiro.
Tomēr pat pēc trešdien izsludinātās izdevumu palielināšanas Vācija aizsardzībai atvēlēs tikai apmēram 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai arī NATO rekomendē šiem nolūkiem veltīt 2% no IKP.
Vāciju par tās nepietiekamo finansējumu aizsardzībai ir kritizējuši tās sabiedrotie, īpaši ASV un Lielbritānija, kas aizsardzībai atvēl lielāku daļu no IKP.
Vācijas sociāldemokrāti (SPD), kas kopā ar CDU ir valdošajā koalīcijā, ir pievienojušies bruņoto spēku arodbiedrībai, kritizējot budžeta plānus.
Izdevumu palielināšana tikai par 10 miljardiem ir "pilnīgi nepietiekami", laikrakstam Die Welt sacīja Vācijas parlamenta Aizsardzības komitejas loceklis Rainers Arnolds no SPD.