Tomēr, iespējams, par spilgtāko mirkli Magdeburgā notikušajā kongresā kļuva šokolādes torte, kuru Die Linke Bundestāga frakcijas priekšsēdētājai Zārai Vāgenknehtai sejā iemeta kāds "antifašists".
Atbildību par šo incidentu uzņēmās tā dēvēto antifašistu grupējums Torte für Menschenfeinde (Torte mizantropiem), kas Vāgenknehtu apsūdz pret patvēruma meklētājiem vērstā nostājā, kura līdzinās eiroskeptiķu partijas Alternatīva Vācijai (AfD) uzturētajai retorikai.
Iepriekš Die Linke priekšsēdētāja vietniece kādā intervijā tika atzinusi, ka Vācija nevar uzņemt visus patvēruma meklētājus, kas nelegāli ierodas Eiropā.
Taču šis incidents faktiski neietekmēja kongresu, kura laikā Vāgenknehta paziņoja, ka Die Linke ir gatava pirms nākamgad gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām iesaistīties cīņā ar visām pārējām politiskajām partijām. Viņa uzsvēra, ka kreisie sevi pozicionēs kā alternatīva pārējām partijām, tomēr sīkāk netika paskaidrots, kā tas izpaudīsies.
"Die Linke ir nepieciešama," uzrunājot 580 kongresa delegātus, norādīja partijas Bundestāga frakcijas vadītāja, piebilstot, ka "kreisie" negrasās apsvērt iespēju iesaistīties koalīcijā ar sociāldemokrātiem (SPD) un "zaļajiem".
Viņas priekšgājējs frakcijas priekšsēža amatā Georgs Gīzi iepriekš bija ierosinājis sadarboties ar SPD un "zaļajiem", atrodot kopīgu kandidātu uz kanclera amatu, ko nākamgad gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās stādīt pretī Angelai Merkelei.
Šāds "sarkani-sarkani-zaļš" kandidāts, apgalvoja Gīzi, piedāvātu vēlētājiem "patiesu alternatīvu" un būtu efektīvāks nekā pašreizējais sociāldemokrātu līderis Zigmārs Gabriēls, kas Merkeles kabinetā šobrīd ieņem vicekanclera amatu un ir visticamākais SPD kandidāts uz valdības vadītāja krēslu nākamajās vēlēšanās.
Taču Vāgenknehta norādīja, ka SPD, kas šobrīd kopā ar konservatīvajiem (CDU/CSU) ir tā dēvētās lielās koalīcijas sastāvā, kļūst aizvien "neoliberālāka", pakļaujoties kristīgo demokrātu virzienam.
Viņa uzsvēra, ka valdības īstenotā neoliberālā politika ir vainojama AfD un antiislamizācijas kustības PEGIDA popularitātes pieaugumā.
"Die Linke" izveidojās, apvienojoties kādreizējās Austrumvācijas komunistiem, Rietumvācijas kreisajiem radikāļiem un populistiski noskaņotajiem pārbēdzējiem no SPD rindām. Tomēr iepriekš kreisie ekstrēmisti un sociāldemokrāti atsevišķos jautājumos spēja atrast kopīgu valodu un dažās federālajās zemēs pat kopīgi veidoja valdību.
Taču Vāgenknehta, šķiet, vēlas pilnībā norobežoties no pašreizējās SPD vadības.
"Ja SPD vadītājs būtu [britu leiboristu līderis] Džeremijs Korbins vai [ASV demokrātu kresi radikālā spārna pārstāvis] Bērnijs Sanderss, mēs labprāt pieņemtu ideju par šāda kanclera amata kandidāta atbalstīšanu. Taču mēs nevaram mainīt SPD. Tā ir tāda, kāda ir," uzsvēra "Die Linke" frakcijas līdere.
Tomēr kongresā kā partijas līdzpriekšsēdētāji tika ievēlēti abi līdzšinējie Die Linke vadītāji - Katja Kipinga un Bernts Rīksingers, no kuriem katrs saņēma aptuveni trīs ceturtdaļas balsu.
Lai gan līderi kongresā ļāva noprast, ka nākamā gada vēlēšanās Die Linke startēšot ar radikāli mainītu programmu, nedz Kipinga, nedz Rīksingers nesniedza kādus sīkākus paskaidrojumus par savām nostādnēm.
Tajā pašā laikā, domājams, turpināsies līdzšinējā Die Linke elektorāta pārbēgšana pie AfD, kuras popularitāte kopš pagājušā gada nekontrolētās imigrācijas krīzes sākuma strauji aug.