Bundestāga deputāts Burhards Liška uzskata, ka tas būtu apvainojums holokausta upuriem, un tāpēc viņš kopā ar vairākiem citiem SPD biedriem pieprasījis, lai Vācijas valdība izklāstītu savu nostāju pret Mein Kampf iespējamo pārpublicēšanu. "Tas jānovērš ar jebkuriem pieejamiem tiesiskajiem līdzekļiem," intervijā DW uzsvēris Liška. "Manuprāt, šai nožēlojamajai grāmatai ir pastāvīga vieta vēstures mēslainē."
Līdz 2016.gadam Hitlera sacerējuma autortiesības piederēs Bavārijai, kura tās ieguva pēc Otrā pasaules kara. Līdz šim Minhene šīs tiesības izmantojusi, lai liegtu jebkādu Mein Kampf pārpublicēšanu Vācijas teritorijā, tādējādi cenšoties ierobežot nacionālsociālistiskās ideoloģijas izplatīšanu. Eiropā autortiesības beidzas 70 gadus pēc autora nāves, un Mein Kampf gadījumā šīs tiesības beidzas 2015.gada 31.decembrī. Pēc šī datuma Mein Kampf nonāk publiskajā lietošanā, un ikvienam būs tiesības to pārpublicēt un izplatīt. Pagaidām valdība uz SPD prasību reaģējusi ar piesardzību, apsolot izvērtēt tiesiskās sekas, kādas varētu izrietēt no pilnīga Hitlera grāmatas publicēšanas aizlieguma.
Šobrīd šajā jautājumā notiek arī konsultācijas ar Izraēlas valdību, kurās tiek apspriesta "kolektīvā ieinteresētība efektīvi nepieļaut antihumānu ideju izplatīšanu". Tikmēr Bavārijas iekšlietu ministrs Joahims Hermans savā nostājā bijis atklātāks. Jau februārī viņš atzina, ka Mein Kampf "oriģinālteksts no atbilstošo likumu viedokļa ir nepārprotami diskriminējošs". Tāpēc ministrs aicinājis pret ikvienu, kas mēģinātu izplatīt Hitlera opusu, sākt tiesisko vajāšanu.
Advokāts un mediju eksperts Tims Hesmans sarunā ar DW norādījis, ka ministra minētās normas satur Vācijas Sodu likuma 130.pants, kas aizliedz kūdīšanu pret kādu sabiedrības grupu. Savā grāmatā Hitlers nepārprotami kūda pret atsevišķām sabiedrības grupām un indivīdiem, tāpēc "Mein Kampf" saskaņā ar Vācijas likumiem, visticamāk, tiktu aizliegta, uzskata Hesmans. Tomēr, vai tiesa savā spriedumā to interpretētu tieši šādā veidā, neviens iepriekš nevar pateikt, piebilst eksperts.
Taču jau tagad internetā bez pūlēm var atrast brīvi pieejamu Mein Kampf tekstu, un Vācijas varasiestādes faktiski neko nevar pasākt, lai to nepieļautu. Bez tam daudzās citās valstīs Mein Kampf tirdzniecība nekādi netiek ierobežota un grāmata brīvi iegādājama grāmatnīcās. Taču Liška uzskata, ka tas nav iemesls, lai atļautu "nacistu bībeles" izdošanu arī Vācijā. "Domāju, ka uz Vācijas valsti, ņemot vērā mūsu vēsturi, gulstas unikāla atbildība," uzsver Bundestāga deputāts.
Tikmēr Hesmans uzskata, ka jebkuram aizliegumam jāņem vērā veids, kādā Mein Kampf tiek publicēts. "Nepārprotami, pastāv zinātniska interese par šo darbu, un Hitlera Mein Kampf versijas, kas satur komentārus, noteikti tiks vērtētas atšķirīgi no izdotajām versijām bez komentāriem," norāda jurists.
Kopš 2009.gada Jaunlaiku vēstures institūts (IfZ) jau gatavo savu Mein Kampf pilna izdevuma versiju ar plašiem zinātniskiem komentāriem. Šis projekts saņēmis arī Bavārijas zemes finansiālu atbalstu, taču federālā valdība Berlīnē līdz šim pret ieceri izturējusies neitrāli. IfZ negrasās atteikties no savas ieceres, jo tā nodrošinās "dziļu nacistu diktatūras vēsturisko analīzi".
Tomēr Liška IfZ ieceri apšauba, jo praksē būšot grūti juridiski nošķirt "labus" komentārus no "sliktiem" komentāriem. "Ja darba tirdzniecība ar komentāriem visumā tiek atļauta, tas mūs noved pie iespējas, ka labējie ekstrēmisti grāmatu pārpublicēs ar komentāriem, kurus neviens no mums nevēlas," norāda deputāts.
Tikmēr vēsturnieki Minhenē steidz sava darba pabeigšanu. Viņi cer, ka anotētais Mein Kampf izdevums nāks klajā faktiski tajā pašā dienā, kad beigsies Bavārijai piederošās autortiesības.
Katrai nodaļai tiks pievienots pārskats par tajā atrodamā materiāla intelektuālo priekšvēsturi. Tiks norādīts arī uz tekstā atrodamajām pretrunām. "Tajā nedrīkst būt tīrs Hitlers," intervijā DW uzsver IfZ pārstāve Simone Paulmihla. Viņa uzskata, ka IfZ izdevums kļūs par svarīgu izglītošanās avotu. "Jo vairāk grāmata tiks slēpta, jo tai būs lielāka ietekme šaubu brīžos," norāda Paulmilha. Viņai piekrīt arī Hesmans: "Domāju, ka tas ir solis pareizā virzienā. Ja grāmata tiek pilnīgi aizliegta, turpina augt ap to esošie mīti."