Kabineta apstiprinātais likumprojekts paredz par drošām izcelsmes zemēm pasludināt Alžīriju, Maroku, Tunisiju un Gruziju.
Iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU), žurnālistiem norādīja, ka likumprojekts ir "svarīgs ieguldījums" Vācijas centienos sabalansēt humānos apsvērumus ar nepieciešamību pēc "kārtības".
Zēhofers piebilda, ka izraidīšana nedraud tiem šo četru valstu pilsoņiem, kas Vācijā jau legāli strādā vai mācās.
Savukārt CDU/CSU Bundestāga frakcijas priekšsēdētājs Štefans Harbarts uzsvēris, ka šo valstu atzīšana par drošām izcelsmes valstīm ir sen aizkavējusies.
Viņš arī norādījis, ka ieceļotāji no šīm valstīm nesamērīgi lielā skaitā ir iesaistīti noziedzīgās darbībās.
Tagad likumprojekts, kas ir Zēhofeta "migrācijas ģenerālplāna" sastāvdaļa, tiks nodots izskatīšanai Bundestāgā.
Iepriekšējo mēģinājumu pasludināt šīs trīs Ziemeļāfrikas valstis par drošām izcelsmes zemēm tika bloķēts parlamenta augšpalātā – Bundesrātā, kur pārstāvētas federālās zemes.
Opozīcijā esošie "zaļie" un kreiso ekstrēmistu partija Die Linke (Kreisie) jau paziņojusi, ka arī šoreiz neatbalstīs valdības ieceri, apgalvojot, ka šīs valstis neesot drošas atsevišķām cilvēku grupām.
Tikmēr liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas arī atrodas opozīcijā, paudusi valdības iecerei atbalstu.
Merkels vadītajai "lielajai koalīcijai", kuru veido konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD), ir vairākums Bundestāgā, taču vairākuma Bundesrātā tai nav.
Zēhofers jau atzinis, ka valdība tagad ir atkarīga no opozīcijā esošajām partijām.
"Nevienam nav vairākuma. Mums nepieciešamas divu to zemju balsis, kuru valdībās ir "zaļie"," norādīja iekšlietu ministrs, piebilstot, ka ir pāragri spriest par katras atsevišķas zemes rīcību.
Jau iepriekš Vācija par drošām izcelsmes zemēm pasludinājusi Ganu, Senegālu, Bosniju-Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni, Albāniju un Kosovu.
Def
TrollisJT
melnais humors