Polijas prezidentūras nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Soločs intervijā televīzijā atklāj, ka Aizsardzības ministrijas "informācijas dokuments" liecina, ka Polija varētu atvēlēt 1,5 līdz divus miljardus dolāru (1,3 līdz 1,7 miljardus eiro), lai palīdzētu segt ASV tanku vienības izmaksas.
"Jā, mēs esam ieinteresēti amerikāņu spēku klātbūtnē mūsu valstī un mēs esam iesnieguši, tostarp domnīcām, vairākus variantus, ko mēs varētu piedāvāt, ja šādi lēmumi tiktu pieņemti," sacīja Soločs.
Aizsardzības ministrija ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka "Ierosinājums par ASV pastāvīgo klātbūtni Polijā" nodots vairākām valdības institūcijām, Kongresam un galvenajām domnīcām.
Maskava uz Polijas ierosinājumu reaģēja nekavējoties.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka "NATO militāro struktūru pakāpeniskā paplašināšanās pie mūsu robežām (..) nekādā veidā nenāks par labu kontinenta stabilitātei un drošībai" un novedīs pie Krievijas atbildes pasākumiem, "lai atjaunotu līdzsvaru katru reizi, kad tas tiek izjaukts."
Polijas ziņu portāla Onet.pl publiskotais dokuments liecina, ka Polijas līdzekļi tiktu izmantoti, lai uzlabotu infrastruktūru pirms ASV karavīru ierašanās.
2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Šo grupu ietvaros Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietoti aptuveni 4000 karavīru no citām NATO dalībvalstīm.
2017.gada janvārī Polijā arī uz laiku ieradās ASV tanku brigādes apakšvienības.