Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Bavārijas neieguva Eiropas Savienības līderu atbalstu. Bloka dalībvalstu līderi šonedēļ vienojās, ka Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena tiks virzīta, lai kļūtu par Žana Kloda Junkera pēcteci EK prezidenta amatā.
Vienošanās nepatīk daudziem EP deputātiem, kas bija vēlējušies, lai augstākos Eiropas Savienības amatus ieņem lielāko EP frakciju līderi.
"Bija aizkulišu sarunas un nakts sēdes, kurās dominēja Makrons un Orbāns un tika atcelts "spices kandidāta" princips," Vēbers sacījis Vācijas laikrakstam Bild.
Konservatīvās Eiropas tautas partijas nu jau bijušais vadošais kandidāts atzina, ka "bija ietekmīgi spēki, kas nepieņēma vēlēšanu rezultātus". Lai gan 26.maijā notikušajās EP vēlēšanās Eiropas Tautas partija saņēma mazāku vēlētāju atbalstu nekā iepriekš, tai joprojām ir lielākā frakcija EP. Arī Leiena pārstāv šo grupu.
"Tā nav Eiropa, kādu es iztēlojos," Vēbers atzina, apsūdzot Makronu par sadarbošanos ar Orbānu, kas radījusi nekārtību EK prezidenta izvēles procesā.
Viņš brīnījās, ka Makrons vēlēšanu kampaņas laikā uzbruka Ungārijas labējo populistu līderim, bet pēc vēlēšanām "pēkšņi viņi strādāja kopā, kaitējot demokrātiskajai Eiropai".
Makrons nekad nav slēpis, ka uzskata Vēberu par pārāk nepieredzējušu augstajam amatam.
Vēbers tādus apgalvojumus dēvēja par absurdiem un piebilda, ka "nevienam citam, tikai vēlētājiem ir jāizlemj par kvalifikāciju".
Leiena ceturtdien pirmo reizi pēc viņas kandidatūras apstiprināšanas devās uz Briseli, lai tiktos ar Junkeru. Twitter viņa rakstīja, ka vēlas saņemt kādu viedu padomu, sākot gatavot savu plānu EK vadībai nākamajiem pieciem gadiem.
Lai kļūtu par pirmo sievieti EK prezidenta amatā, viņai vēl jāsaņem EP atbalsts.
ļuļa
Kebabs>Ļuļa
EP