Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā NATO ir nostiprinājusi militāro klātbūtni Austrumeiropā, lai apliecinātu alianses vienotību un gatavību kopīgi stāties pretī jebkāda veida draudiem. Taču iekšējus politiskus satricinājumus NATO izraisījuši militāri varenākās dalībvalsts ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, kuros viņš aliansi ir nosaucis par "vecmodīgu" un pārmetis sabiedrotajiem, ka tie pārāk maz tērē savai aizsardzībai.
Atgādināja par Jaltu
Trīs Centrāleiropas valstu ceļu uz NATO pavēra pēc kara valdījušo komunistisko režīmu krišana un demokrātiski domājošu politiķu nākšana pie varas. Tādi politiķi kā Čehijas prezidents Vāclavs Havels uzstāja, ka postkomunistisko valstu iekļaušanās eiroatlantiskajās struktūrās ir obligāts priekšnosacījums, lai Eiropa nekad vairs netiktu ierauta iznīcinošos militāros konfliktos, kādus tā divreiz pieredzēja XX gadsimta pirmajā pusē.
1993. gada martā Vašingtonā viesojās toreizējais Polijas prezidents Lehs Valensa un viņa čehu kolēģis Havels, lai tiktos ar ASV prezidentu Bilu Klintonu. Aculiecinieki apgalvo, ka prezidentu kopīgā Holokausta muzeja apmeklējuma laikā Valensa vērsās pie Klintona un sacīja, ka Poliju vajag uzņemt NATO "par sabiedroto nodevību Jaltas konferencē", raksta portāls Polandin.com.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jānisam
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Янис