Kā aģentūru LETA informēja politiķa padomnieks Kārlis Būmeisters, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, priekšsēdētājas vietniekam Valdim Dombrovskim (JV) un lauksaimniecības komisāram Janušam Vojcehovskim pirmdien, 4.martā, nosūtīta Zīles sagatavota un 38 deputāta parakstīta vēstule ar aicinājumu par aizliegumu. Vēstule izsūtīta visiem EP deputātiem. To parakstījuši galvenokārt EP deputāti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, kā arī deputāti no Čehijas, Beļģijas, Slovākijas, Rumānijas, Somijas, Zviedrijas un Francijas.
Zīle norāda, ka, redzot, kā Latvija un Baltijas valstis individuāli rada ierobežojumus Krievijas lauksaimniecības produkcijai, ir skaidrs, ka jābūt lielākiem ierobežojumiem visas Eiropas līmenī. Pēc EP deputāta paustā, tas, ka Krievijas graudu imports ir problēma, labi redzams arī vairāku ES valstu lauksaimnieku protesta akcijās.
"Krievijas graudi ES tirgū pazemina graudu cenas un kaitē ES graudu ražotājiem. Tāpat arī Krievijas graudi konkurē ar Ukrainas graudiem, atņem tiem tirgus daļu gan ES, gan globāli. Krievija izmanto pārtiku kā ieroci, sabotējot Melnās jūras graudu iniciatīvu, zogot un tālāk pārdodot Ukrainas graudus, bojājot Ukrainas eksporta infrastruktūru un saasinot pārtikas nepietiekamības problēmu pasaulē," skaidro politiķis.
Pirmajos desmit 2023.gada mēnešos ES dalībvalstis importēja pārtiku un lauksaimniecības produktus no Krievijas 2,2 miljardu eiro vērtībā. Pērkot Krievijas graudus, eiropieši tieši vai netieši atbalsta Krievijas noziedzīgo režīmu un stiprina Krievijas spēju turpināt nežēlīgo karu Ukrainā.
"Mēs cenšamies situāciju risināt no EP puses, bet sagaidām atbilstošu rīcību un priekšlikumus arī no EK. Īpaši no Leienas, kas ir nominēta EK priekšsēdētājas amatam arī nākamajā termiņā. Savukārt ES ārējā tirdzniecība ir komisāra Dombrovska pārraudzībā. Gaidīsim atbildi," pauž deptuāti.
LETA jau rakstīja, ka piektdien stājas spēkā liegums Latvijā ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu.
Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums no šodienas attieksies uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.
Tāpat Latvijā no šodienas nevarēs importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.
No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevarēs ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.
Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.
Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas turpmāk nevarēs ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.
Līdztekus ziņots, ka, salīdzinot ar sākotnējo importa aizliegumam pakļauto preču sarakstu, kuru ZM Tiesību aktu portālā publiskoja pagājušajā nedēļā, no tā izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību.
Piemēram, sākotnēji bija paredzēts Latvijā liegt ievest arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus.
Tikmēr preses konferencē pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts importa liegumam pakļauto preču saraksts, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts ir atvērts un laika gaitā tam varēs pievienot arī citus produktus un produktu grupas.
Par to, kādēļ no saraksta izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību, ministrs skaidru atbildi nesniedza.
Krauze atzīmēja, ka sarakstā nav arī daudzu citu lauksaimniecības produktu grupas, piemēram, gaļas produkti, piena produkti, citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus saskaņā ar turpmākiem valdības lēmumiem varēs tam pievienot.