Tas ir vairāk nekā 2018.gadā, kad birojs konstatēta izkrāpšanu 371 miljona eiro apmērā.
OLAF izmeklē krāpšanos ar ES fondiem tādās jomās kā pētniecība, subsīdijas lauksaimniekiem un atbalsts trūcīgajiem reģioniem.
OLAF identificējis vairākas tendences līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp manipulācijas ar iepirkuma procedūrām, pārrobežas krāpšanas shēmas, shēmas, kurās iesaistītas trešās valstis, kontrabandu un viltošanu.
Ziņojumā kā viens piemērs minēta shēma, kurās iepirktas un par dārgāku cenu pārdotas adāmās mašīnas, kas iegādātas ar ES līdzfinansējumu. Birojs šajā gadījumā rekomendēja mēģināt atgūt 3,3 miljonus eiro. Tiesa Bukarestē vainīgajiem šajā krāpšanā piesprieda 16 mēnešu cietumsodu.
Kā vēl viens piemērs minēts 19 miljonu eiro liels ES finansējums nevalstiskai organizācijai palīdzības sniegšanai karā cietušajai Sīrijai. Bijušie darbinieki izkrāpa daļu šo līdzekļu.
OLAF norādīja, ka pastiprināti koncentrējies uz krāpšanu jomās, kas saistītas ar ES būtiskajiem ilgtspējības mērķiem.
Birojs 2019.gadā noslēdza 181 izmeklēšanu un sāka 223 jaunas.