Pēdējo apmēram divu mēnešu laikā naftas cena piedzīvojusi visai solīdu – aptuveni trešdaļas vērtu – kāpumu, kas galvenokārt noticis saistībā ar 17. aprīlī gaidāmo apspriedi, jo par cenas pieaugumu veicinošiem globālās tautsaimniecības uzlabojumiem diezin vai šobrīd ir iespējams runāt. Drīzāk gan pretēji – gaidāmā naftinieku tikšanās var izvērsties arī par tādu, kurā apspriest jautājumu, kā apturēt jaunu varbūtējo cenas lejupslīdi potenciālas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.
Tomēr neatkarīgi no prognozēm par pasaules tautsaimniecības attīstību svētdien paredzētās sarunas nesolās būt vieglas, lai arī daļa no potenciālajiem sanāksmes dalībniekiem, piemēram, Kuveita, ir atzinīgi izteikušies par iespēju iesaldēt naftas ieguves apjomu, lai mazinātu disbalansu starp pieprasījuma un piedāvājuma maiņām. Tomēr vienlaikus netrūkst valstu, kurām šāds eksperiments ar mērķi nodrošināt cenas kāpumu nav pa kabatai. Proti, pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā nav pilnīgi nekādu garantiju, ka samazināts piedāvājums varēs veicināt noturīgu naftas cenu izaugsmi, taču ekonomiskās un sociālās problēmas Krievijā un Latīņamerikā turpina padziļināties. Jāpiebilst, ka, uzlabojoties tirgus konjunktūrai, atkal varētu palielināties ASV slānekļa naftas piegādes apjomi, kas atkārtoti radītu lejupvērstu cenas spiedienu. Tāpēc, ņemot vērā apstākļus, diezin vai gaidāmā sanāksme radīs kādus ilgstoši taustāmus rezultātus, jo pat tad, ja kaut kāda vienošanās tiks panākta, tirgus, iespējams, būs savu reakciju paudis jau līdzšinējā cenas kāpumā no 30 līdz 40 dolāriem par barelu.