Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.
Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014. gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.
Balsstiesību atjaunošana paver ceļu Krievijai uz piedalīšanos Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanās, kas paredzētas trešdien.
Krievija bija draudējusi izstāsies no Eiropas Padomes, ja tai tiks aizliegts piedalīties ģenerālsekretāra vēlēšanās.
Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmētu, ka Krievijas pilsoņi vairs nevar vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Ukraina, kuru atbalstīja Baltijas valstis un Lielbritānija, iestājās pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, brīdinot, ka tādējādi tiktu iedragātas starptautiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai par agresiju Ukrainā.
Ukrainas delegācijas vadītājs norādīja, ka balsstiesību atjaunošana Krievijas delegācijai sūta ļoti negatīvu signālu: "Dariet, ko gribat, anektējiet citas valsts teritoriju, nogaliniet tur cilvēkus, un jūs vienalga tiksiet cauri sveikā."
Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Eiropas Padome nav Eiropas Savienības (ES) organizācija.
eiroprostitūcija
vēsture
Zaiga