Jaunā AES atradīsies Baltkrievijas ziemeļrietumos, Grodņas apgabala Astravjecas rajonā, - nepilnu 50 kilometru attālumā no Viļņas un aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Par to īpaši nobažījušies neatkarīgie vides eksperti.
2.novembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstījis pavēli, kas dod Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrībai Atomstrojeksport tiesības sākt spēkstacijas pirmā energobloka betonēšanas darbus.
Līgums ar Krievijas kompāniju par šiem darbiem tika parakstīts 2012.gada jūlijā. Darbu finansēšanu īsteno Krievijas Ārējās ekonomiskās bankas meitasbanka BelVEB un attiecīgā kredītlīnija kompānijai Atomstrojeksport pārsniedz astoņus miljardus dolāru.
Astravjecas elektrostacijā paredzēts uzbūvēt divus energoblokus, katru ar 2400 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2018.gadā.
Lietuva nesen aicināja Baltkrieviju nesākt celt Astravjecas AES, kamēr nav pabeigts tās ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Starptautisko Espo konvenciju.
Kad Lukašenko pērnvasar ieraka AES pamatos simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, viņš īpaši uzsvēra, ka Baltkrievijas spēkstacija jāuzceļ pēc iespējas lētāk. "Spēkstacijai jābūt ne tikai kvalitatīvai - tas nav pat apspriežams -, bet arī lētākajai no visām, ko uzcēluši krievi un citi pasaulē," viņš izteicās.