Viņa uzsvērusi, ka Lietuvas interesēs vienmēr bijusi reģiona valstu drošība, tādēļ ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu. Lietuva allaž atbalstījusi arī NATO atvērto durvju politiku, un Grībauskaite norādījusi, ka cer uz lielāku alianses satuvināšanos ar Gruziju un Moldovu.
Kā norādīts Lietuvas prezidentes biroja paziņojumā presei, šobrīd pasaule saskārusies ar lielāko miera un drošības apdraudējumu kopš Otrā pasaules kara beigām un galvenais samita mērķis ir nodrošināt konkrētas ilglaicīgas drošības garantijas un soļus, kas atturētu agresorus no potenciāla konflikta NATO valstu teritorijā un ļautu pienācīgi reaģēt uz jebkādām provokācijām.
"Uz mainīgo ģeopolitisko situāciju reģionā mums jāreaģē operatīvi un adekvāti - gan patstāvīgi, gan kopā ar NATO sabiedrotajiem. Tādēļ šajā reizē līderi runās par alianses aizsardzības stiprināšanu un centīsies apvienot visu dalībvalstu centienus, lai NATO vajadzības gadījumā būtu gatava aizstāvēt savus cilvēkus un teritoriju," norāda Lietuvas prezidente.
Grībauskaite samitā centīsies panākt, lai tiktu nodrošināta ilgstoša sabiedroto atrašanās Lietuvā. Paziņojumā atgādināts, ka šogad jau pastiprināta Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība, tiek rīkotas pastāvīgas militārās mācības, kurās Lietuvas, ASV un citu valstu karavīri mācās darboties kopā, turklāt ASV apsver iespēju atvēlēt papildu drošības pasākumiem Austrumeiropā vienu miljardu dolāru.
Prezidente uzskata, ka NATO un arī mūsu reģiona drošību vairos transatlantiskā politiskā un ekonomiskā sadarbība, iecerētā brīvās tirdzniecības telpa un pienācīgi dabasgāzes tirdzniecības nosacījumi.
Viņa arī uzsvērusi, ka ir būtiski meklēt risinājumus, kā aizsargāt pret jauniem izaicinājumiem NATO valstu informatīvo un enerģētisko telpu.