Šobrīd RUSADA starptautiskā darbība pēc skaļā Krievijas dopinga skandāla, kurā šī valsts tiek vainota valdības atbalstītas dopinga sistēmas izveidošanā, ir apturēta, taču Krievijas sporta vadība ir uzsākusi reformas, lai aģentūras darbību atjaunotu.
Trešdien notika RUSADA uzraudzības padomes vēlēšanas, kurās ievēlēja deviņus padomes locekļus. Vēl pirms tam tika mainīts RUSADA dibinātāju sastāvs, tajā paliekot tikai Krievijas Olimpiskajai komitejai (OKR) un Krievijas Paraolimpiskajai komitejai (PKR). Tāpat tika paziņots, ka RUSADA turpmāk finansējumu saņems no valsts budžeta.
"Esmu pateicīga kolēģiem par izrādīto uzticību. Šobrīd cīņa ar dopingu ir visa pasaules sporta viens no svarīgākajiem jautājumiem. Tas, cik efektīvi cīņa pret dopingu notiks Krievijā, būs atkarīgs no tā, kad RUSADA atsāks savu darbību, tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt, lai organizācija atkal darbotos," sacīja Isinbajeva, kura augustā paziņoja par sportistes karjeras noslēgšanu.
Isinbajeva līdz pēdējam cerēja startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, taču Krievijas vieglatlēti Olimpiādei netika pielaisti, jo Starptautiskā vieglatlētikas federācija (IAAF) diskvalificēja Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA).
Isinbajeva augustā tika ievēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sportistu komisijā un viņa pretendē arī uz VFLA prezidenta amatu, kura vēlēšanas plānotas piektdien.
Krievijas sporta vadība cer, ka RUSADA savu darbību atsāks 2017.gada maijā.
Isinbajeva olimpiskās čempiones titulus izcīnīja 2004.gadā Atēnās un 2008.gadā Pekinā, bet pirms četriem gadiem Londonā viņa tika pie bronzas medaļas. Tāpat krieviete ir septiņkārtēja pasaules čempione, četrus no šiem tituliem izcīnot sacensībās telpās.
Isinbajevai kopš 2009.gada pieder pasaules rekords kārtslēkšanā sievietēm, kas šobrīd ir 5,06 metri.
Pasaules rekordu telpās un āra stadionos Isinbajeva kopumā laboja 30 reizes.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas sportu pēdējā gada laikā satricinājuši neskaitāmi dopinga skandāli. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) pēc tā dēvētā Ričarda Maklarena ziņojuma, kurā tika norādīts uz valsts atbalstītu dopinga sistēmu, kuras pamatā bija pozitīvu dopinga analīžu nomainīšana pret negatīvām. Šīs sistēma darbojusies arī 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs, kā arī 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.
Pēc faktu nākšanas gaismā WADA apturēja RUSADA darbību un aicināja atbildīgās organizācijas aizliegt Krievijas sportistiem startēt starptautiskajās sacensībās, tostarp Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. SOK šo aicinājumu neatbalstīja, ļaujot starptautiskajām federācijām pašām izlemt, vai pielaist krievu atlētus startiem. Dažas federācijas, piemēram, vieglatlētikā un svarcelšanā, šo iespēju izmantoja. Tiesa, pretēju lēmumu pieņēma Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, tāpēc Krievijas sportisti nestartēja Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs.