Kā informē izdevums Wall Street Journal, M. Saris izteiks priekšlikumu ieviest vienreizēju nodokli 20-30% apmērā Krievijas noguldītāju depozītiem Kipras bankās. Krievija apmaiņā pret atbalstu šim piedāvājumam saņems ievērojamu paketi Kipras gāzes kompānijas akciju, kā arī citas priekšrocības darbam Kipras enerģētiskajā sektorā.
Tāpat Krievijas investori varētu saņemt kontroli nodrošinošas pozīcijas to Kipras banku direktoru padomēs, kurās tiks skartas viņu intereses, atzīmē izdevums. Iepriekšējās nedēļas nogalē Gazprom jau izteica Kiprai piedāvājumu uz izdevīgiem noteikumiem piešķirt aizdevumu banku sistēmas glābšanai, apmaiņā pret licenci dabasgāzes ieguvei Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tomēr sākotnēji šis piedāvajums tika noraidīts.
Jāatgādina, ka otrdienas vakarā Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu. Pret vienošanās nosacījumiem balsoja 36 deputāti, bet 19 atturējās. Par vienošanos nebalsoja neviens no Kipras likumdevējiem.
Sākotnējā vienošanās paredzēja, ka Kipras banku klientiem par saviem depozītiem jāmaksā vienreizējs „nodoklis”, šādi iekasējot 5,8 miljardus eiro (4 miljardus latu). Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā nodoklis 6,75% apjomā, bet pārējiem – 9,9% apmērā.
Lai gan Kipras Finanšu ministrija mainīja sākotnējo ieceri un paziņoja,
ka mazāko depozītu turētāji no ārkārtas nodevas tiks pasargāti, Kipras parlaments atteicās pakļauties prasībai, kuru daudzi deputāti dēvēja par "šantāžu".