Magņitskis, 37 gadus vecs Krievijas jurists, mira 2009.gadā cietumā, kur viņš nonāca pēc tam, kad bija atmaskojis vērienīgu nodokļu krāpšanās shēmu, kuru īstenoja tā dēvētā Kļujeva grupa - noziedzīgs grupējums, kurā darbojās arī augsta ranga Krievijas Iekšlietu ministrijas un Federālā drošības dienesta amatpersonas. Viņa bijušo daba devēju - Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju fonda "Hermitage Capital" - juristi jau jūlijā iesnieguši pierādījumus Kipras ģenerālprokuroram.
Dokumentos, arī naudas pārvedumu kopijās, redzams, ka 31 miljons dolāru (17 miljoni latu) nodokļu naudas pārskaitīts no Krievijas, izmantojot piecas Kipras bankas. EUObserver norāda, ka tās ir Alpha Bank, Cyprus Popular Bank, FBME Bank, Privatbank International un Komercbanka.
Kā pārliecinājās ziņu aģentūra LETA, Kiprā reģistrēto banku sarakstā, kuru apkopojusi Kipras Centrālā banka, nav bankas ar nosaukumu Komercbanka, toties ir viena banka, kuras nosaukumā ir šis vārds. Ārzemju banku filiāļu vidū šajā sarakstā atrodama akciju sabiedrība Trasta Komercbanka - Latvijas banka, kas jau agrāk Latvijas medijos minēta saistībā ar Magņitska lietu.
Dokumentos arī redzams, ka noziedzīgā grupējuma līderim Dmitrijam Kļujevam ir konts Kipras Bankā, un laikā, kad nauda pazudusi, viņš kopā ar saviem biedriem atradies Kiprā.
Magņitska lietas izmeklēšana Kiprā vairāku aspektu dēļ varētu arī norisināties bez īpaša entuziasma. Banku pakalpojumu sniegšana - bez lieku jautājumu uzdošanas - Krievijas klientiem Kiprā ir nozīmīgs ienākumu avots. Kipras bankās Krievijas klienti glabā 26 miljardus dolāru.
Magņitska lieta arī raisa jautājumus par to, vai Kipra būtu īstā valsts, kur tautsaimniecības glābšanas programmā ieguldīt 11 miljardus eiro (5,4 miljardus latu) Eiropas Savienības (ES) nodokļu maksātāju naudas. Kaut arī krievu mafija ir izmantojusi Kipras bankas, "tas nenozīmē, ka problēmas ir arī ar visiem pārējiem [krievu] kontiem", skaidroja Kipras ES prezidentūras preses pārstāvis Niks Hristodulids. "Šie divi jautājumi [tautsaimniecības glābšanas programma un naudas atmazgāšana] nepavisam nav saistīti."
Magņitska lietai pēdējā laikā pievērsta pastiprināta uzmanība, jo ASV likumdevēji 6.decembrī ir pieņēmuši likumu, liekot Valsts departamentam atteikt vīzas un iesaldēt aktīvus tām Krievijas amatpersonām, kas ir iejauktas Magņitska lietā.
ASV prezidents Baraks Obama piektdien arī parakstījis tā dēvēto Magņitska likumu, kurā paredzēta normālu tirdzniecības sakaru izveidošana ar Krieviju, bet arī noteiktas sankcijas cilvēktiesību pārkāpumos vainotajām Krievijas amatpersonām
Obama likumu parakstījis dienu pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosodīja ASV likumdevēju apstiprināto likumu, ar kuru Vašingtonas "melnajā sarakstā " tiek iekļautas Krievijas amatpersonas, kas ir vainojamas jurista Sergeja Magņitska nāvē pirmstiesas ieslodzījumā.
Tostarp nav manāms, ka ES ārlietu dienests grasītos likt lietā savas sviras ES līmeņa sankciju ierosināšanai. Magņitska lietai 21.decembrī gaidāmajā ES un Krievijas samitā, kurā piedalīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prominenta vieta dienaskārtībā nav atvēlēta, jo jautājumu jau 7.decembrī "cilvēktiesību dialogā" apsprieduši zemākā ranga diplomāti, skaidroja dienesta preses pārstāve Maija Kocijančiča.
Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā. Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo orgānu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski. Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Kā ziņots, izmeklēšana saistībā ar Magņitska lietā atmazgāto naudu notiek arī Latvijā un Lietuvā. Šovasar Hermitage Capital vērsās pie triju Baltijas valstu, Austrijas, Kipras un Somijas prokuratūrām, lūdzot iesaldēt banku kontus, kas 2008.gadā varēja tikt izmantoti naudas atmazgāšanai. Izskanēja informācija, ka tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas. Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augustā pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu. VP pliecināja, ka tā par šo lietu veic resorisko pārbaudi. Tomēr Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors ENAP pieņemto lēmumu atcēlis, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildu pārbaudes veikšanai.
Lietuvas prokurori pēc Hermitage Capital prasības mēģina noskaidrot, vai ar Ūkio bankas starpniecību 2008.gadā nav atmazgāta no Krievijas budžeta izlaupīta nauda, septembrī vēstīja portāls Lrytas.lt. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Hermitage Capital pieprasījumu saņēma 31.jūlijā un jau nākamajā dienā sāka pirmstiesas izmeklēšanu.