2011. gada Valsts domes vēlēšanās, kurās milzīgā apmērā notika rezultātu viltošana par labu Kremļa partijai, Vienotā Krievija saņēma "tikai" 49% nodoto balsu (2007. gada vēlēšanās - 64%). Svētdien notiekošajā balsojumā politiskajam spēkam būs grūti cerēt pat uz iepriekšējo vēlēšanu rezultāta atkārtošanu, jo daudzi Krievijas iedzīvotāji vaino valdošo partiju valsts ekonomiskajās nedienās. Tomēr tā nav liela bēda, jo Kremlis ir veicis priekšdarbus, lai saglabātu Vienotās Krievijas dominanci arī turpmāk.
Varas nekaunīgā rīcība, 2011. gada parlamenta vēlēšanās viltojot rezultātus, izraisīja plašākos protestus Krievijā kopš prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas 1999. gadā. Tādēļ Kremlis vēlas novērst iespēju, ka arī šoreiz pēc vēlēšanām pilsoņi masveidā varētu pulcēties ielu demonstrācijās. Valdošā elite no tā ļoti baidās, jo labi apzinās valsts dramatisko sociālekonomisko stāvokli, kura dēļ miljoniem Krievijas iedzīvotāju ir ievērojami pasliktinājies dzīves līmenis.
Kremļa galvenais uzdevums pirms šā gada vēlēšanām bija panākt, lai pēc balsošanas nebūtu pamata apsūdzēt varasiestādes rezultātu viltošanā. Maijā tika nomainīts ilggadējais Centrālās vēlēšanu komitejas vadītājs Vladimirs Čurovs, kura vietā stājās pazīstamā cilvēktiesību aizstāve Ella Pamfilova. Ar Kremļa svētību parlaments atcēla dažādas barjeras, kas iepriekšējās vēlēšanās liedza piedalīties tā dēvētajām ārpussistēmas opozīcijas partijām, tādēļ šoreiz varēja balotēties arī vairāki pazīstami Kremļa kritiķi. Uz vēlēšanām uzaicināti arī 500 novērotāju no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas.
Tas gan nenozīmē, ka Kremlis vispār necenšas panākt sev vajadzīgo vēlēšanu iznākumu. Līdz šim Valsts dome vienmēr vēlēta decembrī, bet vēlēšanu pārcelšana par trīs mēnešiem agrāk nav vienkārši vēlme kaut ko pamainīt. Analītiķi uzskata, ka tas darīts ar aprēķinu, ka septembrī vēlētāju aktivitāte būs zema, no kā visvairāk varētu iegūt tieši valdošā partija.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 16. septembra, avīzē Diena!