"Krievijas Ārlietu ministrija pauž vilšanos par šo Eiropas Komisijas lēmumu," teikts ministrijas paziņojumā. "Šķiet, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā starptautiski pieņemto Kaspijas reģiona juridisko un ģeopolitisko situāciju."
Krievija ir pasaulē lielākā enerģijas ražotāja, un šomēnes tā sāka pārsūknēt gāzi pa cauruļvadu "Nord Stream", kas savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem.
ES dalībvalstis aptuveni ceturto daļu patērētās gāzes iepērk no Krievijas un jau ilgstoši meklē veidus, kā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Pirmdien bloka dalībvalstu ministru sanāksmes laikā panākta vienošanās sākt sarunas par Transkaspijas cauruļvada izbūvi, kas caur Kaspijas jūru savienotu Turkmenistānu un Azerbaidžānu.
Briseles atbalstītais cauruļvads ietilptu tā dēvētajā Dienvidu koridorā, kas ietver Kaspijas jūras un Tuvo Austrumu reģionu.
Krievija šajā pašā reģionā plāno būvēt "South Stream" cauruļvadu, un pirmās piegādes pa to varētu tikt sāktas 2016.gadā.
Kaspijas jūras reģiona valstu starpā joprojām nav atrisinātas ilgstošas teritoriālās domstarpības, un tās izvirzījušas savstarpējas pretenzijas uz enerģijas resursu rezervēm.
Taču saskaņā ar 2007.gadā noslēgto līgumu tās apņēmušās panākt vienošanos svarīgākajos jautājumos, tostarp attiecībā uz starptautisku cauruļvadu izbūvi.
"Ir acīmredzami, ka Transkaspijas cauruļvada izbūve ūdens tilpnē, kurā ir paaugstināta seismiskā un tektoniskā aktivitāte, ir viens no jautājumiem," kas iekļauts 2007.gada līgumā, norāda Krievijas Ārlietu ministrija, piebilstot, ka ES valstīm nav pieredzes šādu sarežģītu projektu izstrādē.