Ņemot vērā, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau ir parakstījis likumu par Krimas pievienošanu, šis likums attieksies arī uz runām par anektētās Ukrainas pussalas atdošanu.
Vienas no tiesiskajām sekām tam, ka pussala ir atzīta par daļu no Krievijas, būs kriminālatbildība tiem, kas publiski runās par nepieciešamību atdot Krimu atpakaļ Ukrainai, skaidro RBK.
Kriminālkodeksa pantā "Publiski aicinājumi uz tādu darbību veikšanu, kuru mērķis ir Krievijas Federācijas teritoriālās vienotības pārkāpšana" 9.maijā stāsies spēkā papildinājumi, kas paredz sodu par aicinājumiem uz ekstrēmismu.
Par šādiem aicinājumiem paredzēts sods līdz trim gadiem cietumā. Ja aicinājumi pausti medijos vai internetā, apsūdzētajam var tikt piespriesti līdz pieciem gadiem cietumā.
Likums tika pieņemts decembrī. Tā iniciators bija kompartijas priekšsēdētājs Genādijs Zjuganovs un viņa partijas biedri.
Panta traktējums būs atkarīgs no tiesībsargājošo iestāžu ieskatiem, uzskata juridisko zinātņu doktore Jeļena Lukjanova.
"Ja vajadzēs ar kādu izrēķināties, problēmas ar traktējumu neradīsies," atzina Lukjanova.
Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Piektdien Krievijas parlaments ratificēja "līgumu" par Krimas aneksiju, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja attiecīgu likumu par Ukrainai piederošās pussalas uzņemšanu Krievijas sastāvā.
Starptautiskā sabiedrība ir asi nosodījusi Maskavas rīcību un atteikusies atzīt Krimas aneksiju.