Tāpat programmā bija diskusijas par jaunās paaudzes kara izaicinājumiem, informācijas kara sekām Rietumu demokrātijai, kā arī Eiropas politiskās kārtības nākotni. Tomēr visas konferences laikā, šķiet, nebija neviena diskusiju paneļa, kurā netiktu apspriesta Krievijas ietekme Eiropā, Krievijas rīcība Sīrijā vai Krimas aneksija.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) konferencē skaidroja, kā kaimiņvalstu problēmas arī kļūst par Eiropas problēmām, kā piemēru minot bēgļu krīzi, ko izraisījis karš Sīrijā. Sarunas ātri vien pievērsās Krievijai – Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks savā runā pievērsās tēzei, ka "Putins karo pret Eiropas labklājību", norādot, ka Krievijas prezidenta rīcība neglābjami iespaido arī ekonomiku.
Kā portāls Diena.lv jau rakstīja, liela daļa diskusiju tika veltīta NATO demonstrētajam vājumam un alianses politiskās gribas trūkumam. Viens no sestdienas paneļdiskusiju vadītājiem precīzi apkopoja teikto – "secinājumi ir drūmi", NATO jābūt gatavai, bet tā nav gatava. Diplomātija esot izgāzusies. Kopumā konference tika izmantota kā iespēja ieskicēt problēmas, kuras būtu nepieciešams apspriest 2016. gada NATO samitā Varšavā.
Ja modernie kari tiek izcīnīti ar ekonomiku, spiegošanu un politiku, tad Rietumi jau ir karā ar Krieviju, uzskata Ņujorkas Universitātes pētnieks profesors Marks Geliati. Līdzīgi, runājot par moderno karu un hibrīdkaru, norādīja arī nīderlandiešu profesors Džulians Lindlejs-Frenčs. Viņaprāt, diskusijas par kara veidiem un tehniku ir veids, kā NATO un Rietumi cenšas mīkstināt realitāti. Profesors kā analoģiju izmantoja animācijas filmu Toms un Džerijs, kur kaķim Tomam tika pielīdzināta Krievija, pelei Džerijam – Latvija un sunim, kas mēdz aizsargāt peli, NATO. Viņaprāt, pelei ir spēcīga aizmugure, kas ir lēna, miegaina, veca un nav pietiekami pārliecināta, ka ir gatava aizsargāt.
Visu Raivja Vilūna rakstu Uzmanības centrā attiecības ar Krieviju lasiet pirmdienas, 9.novembra laikrakstā Diena!