Pēc izdevuma avotu vārdiem, runa pirmkārt ir par bijušo Krievijas Ziemeļkaukāza kara apgabala virspavēlnieku, ģenerālpulkvedi Sergeju Makarovu un bijušo Krievijas 58. armijas komandieri, ģenerālleitnantu Anatoliju Hruļovu. Abām militārpersonām ir ievērojama kaujas darbību pieredze, un abi ģenerāļi komandēja Krievijas karaspēku tā dēvētajā Piecu dienu karā Dienvidosetijā 2008. gada augustā.
Ņezavisimaja Gazeta norāda, ka 2010. gadā par abu ģenerāļu atstādināšanas iemeslu kļuvuši nevis oficiāli pieminētie dzīvā spēka un militārās tehnikas zaudējumi Piecu dienu kara laikā, bet gan galvenokārt viņu nesaskaņas ar ministru A. Serdjukovu. Sākoties konfliktam Dienvidosetijā S. Makarovs un A. Hruļovs nesekmīgi centās sazināties ar aizsardzības ministru un citām valsts augstākajām amatpersonām, bet kad tas neizdevās, tad atdeva nesankcionētu pavēli sākt atbildes operāciju, norāda izdevums. Oficiāla pavēle par kaujas darbību sākšanu tapa tikai pēc operācijas sākuma.
S. Makarovs jau ir atjaunots dienestā un piekritis vadīt Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Kara akadēmiju, savukārt A. Hruļova jaunais amats nav vēl zināms, norādījuši avīzes avoti.
Laikraksts atgādina, ka sestdien valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par „pieaugošiem militāriem draudiem” Krievijai, īpaši atzīmējot, ka valsts robežu tuvumā atrodas vairāki „karstie punkti”. „Sakarā ar to mums jābūt gataviem atbildēt uz jebkuriem izaicinājumiem un draudiem,” uzsvēra ministrs, par prioritārām nosaucot problēmas, kas saistītas ar karaspēka vadības efektivitātes paaugstināšanu, apgādāšanu ar mūsdienīgu bruņojumu un militāro tehniku, armijas daļu personālsastāva komplektēšanu, kā arī mobilizācijas bāzes attīstību un bruņoto spēku izvēršanu.