Pēc viņa teiktā, rietumvalstu sankciju ietekme uz Krieviju nav pietiekami novērtēta pat pašos Rietumos, kur mediju virsrakstos nereti lasāms, ka sankcijas nedarbojas un ka būtu jāsāk sarunas.
Milovs norādījis, ka galvenais Krievijas ekonomikas dzinējspēks pēdējā laikā bijuši tieši lēti Rietumu kredīti. "Tā pat nebija nafta. Iegūtie budžeta ieņēmumi tūdaļ tika iztērēti. Vēl pirms nedaudziem gadiem Krievijas uzņēmumu kopējais parāds bija 100 miljardi dolāru, bet tagad tas aug ne vairs par procentiem, bet jau par veselām reizēm. Pēc sankciju noteikšanas mēs esam nonākuši starptautiskā kreditēšanas tirgus blokādē. Darbojas ne tikai sankcijas pret konkrētiem uzņēmumiem. Rietumu bankas pašas kļuvušas vērīgākas un nolēmušas vairs neaizdot naudu Krievijas uzņēmumiem, baidoties no tālākas konflikta eskalācijas Ukrainā," viņš sacījis.
"Uzskatu, ka ilgākā perspektīvā sankcijas vēl vairāk pastiprinās Rietumu banku un investoru neuzticēšanos Krievijai. Pat ja tās tiks mīkstinātas vai daļēji atceltas, tas jau kļuvis par ilglaicīgu problēmu - mums jāatrod nauda savas ekonomikas finansēšanai. Palīdzību nevaram atrast savas valsts iekšienē, jo mūsu banku sistēma ir tik vāja, ka tai vienkārši nepietiks līdzekļu," viņš piebildis. "Bija cerība, ka naudu mums dos Ķīna, bet viņi acīmredzami nav un, visticamāk, arī nebūs noskaņoti to darīt. Sankcijas neapšaubāmi darbojas, un to ietekme kļūs vēl jūtamāka, kad, neatraduši jaunus finansējuma avotus, mēs grimsim lejupslīdes un stagnācijas periodā."
"Šīm ekonomiskajām problēmām noteikti būs arī politiskas sekas, bet nav iemesla cerēt, ka tas notiks drīz. Krievijā nekas nenotiek ātri un Krievijas sabiedrību visprecīzāk var raksturot ar vienu vārdu - inerce," vērtējis politiķis. "Jāņem vērā, ka šobrīd cilvēki Krievijā dzīvo pilnīgas informācijas blokādes apstākļos un neapzinās situācijas nopietnību, neizprot, ka vairs nav tā, kā bijis vienmēr."
"Arī 2008.gada krīzes laikā daudzas zīmes lika domāt, ka sabiedrības neapmierinātība aizvien vairāk pieaug, taču pagāja vairāk nekā trīs gadi, kamēr tā izvērsās protestos pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām. Tātad, pirmkārt, tam vajadzīgs laiks, otrkārt, kāds notikums, kurš iekustinātu sabiedrību," viņš spriedis.
Kā domā Milovs, par šādu stimulu varētu kļūt nākamās Valsts domes vēlēšanas 2016.gada decembrī vai prezidenta vēlēšanas 2018.gadā. Pēc viņa teiktā, nesenajās vietējās varas vēlēšanās dažos reģionos nopietnu sakāvi cietuši tie spēki, kas bijuši pie varas līdz šim, "neraugoties uz visu kņadu ap Krimu un citiem propagandas paņēmieniem".
Jautāts, vai sabiedrības neapmierinātība un protesti nepamudinās Putinu izšķirties par vēl plašāku karu, viņš ieteicis padomāt, kādēļ tas nav izdarīts jau tagad, lai gan šādas iespējas Krievijas prezidentam ir jau vairāk nekā gadu. "Atbilde ir tāda - tas būtu asiņains karš. Tā vairs nebūs Krimas aneksija, kas notika viegli un gandrīz vai mierīgi," sacījis politiķis. "Ja viņi spiedīsies tālāk Ukrainā, būs asiņains karš pilsētu ielās. Būs milzīga pretestība tādās pilsētās kā Dņepropetrovskā vai Zaporožjē. Tam būtu daudz nopietnākas politiskās sekas Krievijā nekā šobrīd. Ticamāks šķiet variants, ka paredzama vēršanās pret opozīciju."
"Ņemcova slepkavība liecina, ka šīs vajāšanas pārgājušas jaunā līmenī. Mums visiem dots signāls - nogalinās arī jūs, ja turpināsiet sagādāt problēmas," viņš norādījis, piebilstot, ka Putinam ir pieredze un pietiekams spēks, lai sagrautu nelielu grupējumu darbību un pretestību.
Tomēr viņš pieļāvis, ka Kremlim kļūs daudz grūtāk savaldīt situāciju, saskaroties ar plašu sabiedrības neapmierinātību par ekonomisko politiku, korupciju, monopolu sistēmu, ko Krievijā necieš daudzi, lai gan aptaujas to neuzrāda.
Milovs piebildis, ka Ņemcova nāve opozīciju satuvinājusi un pamudinājusi turpināt viņa iesāktos darbus, un izteicis cerību, ka šī sadarbība turpināsies. Jau paziņots par kopīgu opozīcijas spēku piedalīšanos gaidāmajās vēlēšanās, kurās apvienosies gan Alekseja Navaļnija partija, gan bijusī Ņemcova partija, ko tagad vada Mihails Kasjanovs.
Viņš izteicis pārliecību, ka gaidāmajās pārmaiņās, neraugoties uz Kremļa propagandu un cenzūru, liela loma būs Krievijas sabiedrībai un sabiedriskajai domai. "Parādīsies nogurums, iezīmēsies nepārprotamas krīzes sekas. Sabiedriskā doma nenovēršami piespiedīs varas iestādes mainīt politisko kursu. Svarīga loma būs arī vēlēšanām, kas ir vienīgais veids, kā sabiedrība Krievijā var paust savu viedokli."
Politiķis gan atzinis, ka vēlēšanas Krievijā nevar uzskatīt par pietiekami demokrātiskām, tomēr nevar arī teikt, ka tās tiek pilnībā kontrolētas. "Minēšu jums piemēru - Krievijas trešajā un ceturtajā lielākajā pilsētā Novosibirskā un Jekaterinburgā mēri tika ievēlēti no opozīcijas rindām, neraugoties uz visu krāpšanos un manipulēšanu ar administratīvo potenciālu," viņš stāstījis. "Tātad situācija nav melnbalta. Opozīcija vēlēšanās var sasniegt noteiktus mērķus, izplatīt savas idejas un parādīt alternatīvas Kremļa režīmam. (..) Būtisks ir jautājums, ciktāl gatavs iet Putins, lai saglabātu savu varu. Domāju, ka iespējami nemieri, neizslēdzu iespēju, ka Putina nevēlēšanās atteikties no savas varas var padarīt situāciju nekontrolējamu."