Komiteja pārbaudīs ārvalstu medijus un vēstniecības, kas izplatījušas informāciju par demonstrācijām, rīcību, paziņoja Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins.
Pēdējo nedēļu laikā Maskavas ielās izgājuši desmitiem tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret varasiestāžu lēmumu nereģistrēt galvaspilsētas domes vēlēšanām opozīcijas kandidātus.
Uz Krievijas Ārlietu ministriju augusta sākumā tika izsaukts ASV vēstniecības pārstāvis sniegt paskaidrojumus saistībā ar aicinājumiem piedalīties opozīcijas protestos, lai gan ASV bija brīdinājušas tikai Savienoto Valstu pilsoņus izvairīties no mītiņiem.
Iepriekš pirms gaidāmās protesta akcijas ASV vēstniecība Krievijā savā mājaslapā bija izsludinājusi "demonstrāciju trauksmi", publiskojot protesta akciju laikus un norises vietas, kā arī brīdinot izvairīties no demonstrācijām.
Tomēr Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka protesta akcijas norises vietu publicēšana esot uzskatāma par "aicinājumu piedalīties" protesta akcijā, kas ir "mēģinājums iejaukties mūsu valsts lietās".
Valdības interneta uzraugs ir apsūdzējis ASV tehnoloģiju kompāniju Google par "nesankcionētu masu akciju reklamēšanu" videoapmaiņas vietnē YouTube. Tāpat Krievijas Ārlietu ministrija ir kritizējusi Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju Deutsche Welle par "aicinājumiem" piedalīties demonstrācijās.
Pēdējā mēneša laikā demonstrācijās Krievijas policija aizturējusi vairāk nekā 3000 cilvēku. Rietumvalstis kritizējušas "pārmērīgu spēka pielietošanu" pret miermīlīgiem demonstrantiem. Policisti izmantojuši pret protestētājiem stekus un elektrošoka ierīces, un cietuši arī nejaušiem garāmgājēji.
Pašreizējās protesta akcijas ir plašākās kopš 2012.gada, kad Vladimirs Putins tika pārvēlēts Krievijas prezidenta amatā. Arī tolaik Krievija uzstāja, ka ASV esot mudinājušas uz šiem protestiem.
Zero
krievs meloja, melo un melos
smikligaa russija