V. Putins noliedz, ka Eirāzijas savienība būtu atjaunota PSRS. „Taču ja novēršas no komunistiskās ideoloģijas, līdzība ir", uzskata izdevums, piebilstot, ka pat laikraksts Izvestija, kurā V. Putins izklāstīja savus plānus, ir bijusī padomju valdības institūcija.
Tikmēr ES neveicas ar mēģinājumiem stiprināt integrāciju ar austrumu kaimiņiem, uzsver laikraksts. ES samits Varšavā, kas bija iecerēts kā programmas Austrumu partnerība atkārtots sākums, izrādījās, kā teikts publikācija „saslapināta petarde”. Baltkrievija samitu boikotēja, Ukrainas delegācija aizbrauca pirms laika, saklausījusies ES pārmetumus par Jūlijas Timošenko tiesāšanu. Proeiropeiskās Gruzija un Moldova tā arī nesaņēma atklātus apliecinājumus, ka kādreiz tiks pieņemtas ES. Bez tam rodas sajūta, ka ASV izliekas neko nezinām par laikiem, kad tās atbalstīja „krāsainās revolūcijas”.
“Visā notiekošajā ir dziļa ironija. Rietumi riskē pazaudēt bijušās PSRS republikas laikā, kad mēģina iebarot demokrātiju arābu pasaulei,” teikts publikācijā, paskaidrojot, ka vienas no Arābu pavasara iedvesmotājām ir bijušas arī „krāsainās revolūcijas” bijušajā PSRS.
ES var saprast: krīzes dēļ tā ar bažām attiecas pret jaunu, trūcīgu dalībvalstu uzņemšanu. Daudzas rietumvalstis arī uzskata, ka Bulgārija un Rumānija uzņemtas ES pāragri, izteikti politisku apsvērumu dēļ.
Savukārt savienības austrumu kaimiņvalstis bažījas, ka programma Austrumu partnerība varētu būt veids, kā pieklājīgi dot mājienu, ka ES tās nekad nepieņems. Sarunas par brīvu tirdzniecību un bezvīzu režīmu ir darbietilpīgas, bet valdības un vienkāršie pilsoņi pagaidām neredz jau divarpus gadus pastāvošās programmas rezultātus, teikts rakstā.
Tajā pašā laikā V. Putina Eirāzijas savienība, pēc informētu avotu vārdiem, ir viņam ļoti svarīga ideja, V. Putina trešā prezidenta termiņa galvenais projekts. Autoritārajām oligarhijām tā ir „izdevība iestāties lielā ekonomiskā blokā, neuzklausot bezgalīgas notācijas par demokrātiju,” atzīmē laikraksts.
Pēc izdevuma domām, par lakmusa papīriņu šajā gadījumā kļūs Ukraina. Kijeva ir ļoti tuvu politiskā un komerciālā līguma ar ES parakstīšanai, bet pati radījusi sev problēmas, atdodot tiesāšanai J. Timošenko. „ES atrodas dilemmas priekšā: atteikties no līguma ar Kijevu, jo tā nerēķinās ar Eiropas standartiem, vai pastiept tai roku cerībā turpināt reformas,” raksta izdevums, piebilstot, ka J. Timošenko tiesas iznākums būs nozīmīgs ne tikai Ukrainai.