Diplomāti bija bažījušies, ka šis solis varētu izraisīt asu politisko cīņu starp tādām valstīm kā Ungārija, Grieķija un Itālija, kuras iestājas par sankciju pārskatīšanu, un sankciju režīma saglabāšanas atbalstītājām Poliju un Baltijas valstīm.
Taču kā norādīja amatpersonas Briselē, diplomātiskais ceļš lēmumam ticis pavērts, kad mērenāk noskaņotās valstis nolēmušas plašākas diskusijas par sankcijām atlikt līdz decembrī paredzētajam ES līderu samitam.
Sarunās iesaistītie diplomāti pastāstīja, ka sankciju kritizētāji atteikušies prasīt maigāku sankciju režīmu vai tās pagarināt uz īsāku, trīs mēnešu termiņu, jo Krievija negrasās pildīt Minskas vienošanos un ir daudz svarīgāks jautājums - imigrācijas krīze.
Tomēr, lai arī notiek diskusijas, vai galīgo lēmumu pieņemt ES līderu samitā jūnija beigās, amatpersonas saka, ka gandrīz nav šaubu par sankciju pagarināšanu uz pusgadu. Visticamāk, sankciju režīma pagarināšana tiks pieņemta vēstnieku sanāksmē un ES līderi bez debatēm pieņems oficiālu lēmumu.
Tomēr dažas valstis domā, vai vienlaikus nesūtīt Maskavai politisku signālu, ka Eiropas sankciju politika tuvojas pagrieziena punktam, sacīja viens sarunās iesaistīts diplomāts.
"Agri vai vēlu mums būs vajadzīgas detalizētas diskusijas par Krievijas sankcijām, taču es prognozēju, ka īstais brīdis tam būs decembra samits," sacīja viena augsta ranga amatpersona, kuru valstij ir iebildumi pret sankcijām.
Pašreizējās ES sankcijas pret Krievijas banku, aizsardzības un finanšu sektoriem ir noteiktas līdz jūlijam. To pagarināšanai ir nepieciešams vienbalsīgs ES dalībvalstu atbalsts.