Slepenie dokumenti, kas nonākuši Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā, liecina, ka Krievija bija plānojusi dibināt jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai - tie ir tikai daži no plāniem, ko Kremlis uzskatīja par sev stratēģiski svarīgiem Latvijā līdz 2030.gadam.
Tie tapuši divās Krievijas prezidenta pārvaldēs, kuras atbildīgas par Kremļa ietekmes aktivitātēm Baltijā un kas nonākuši starptautiskas žurnālistu grupas rokās, kurā ietilpst Re:Baltica. Vēl pirms diviem gadiem Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pieļāva, ka šīs pārvaldes sniedz "ieteikumus Kremļa stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā, lai arī nav tajā iesaistītas." Noplūdušie dokumenti to apstiprina. Konkrētās pārvaldes sniedza gan stratēģiskos padomus, gan arī izstrādāja tos, vēsta "Re:Baltica".
Dokumenti izstrādāti vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - 2021.gada vasarā vai rudenī, un tajos īsi uzskaitīti galvenie mērķi un potenciālie draudi to īstenošanai Baltijas valstīs (līdzīgi kā iepriekš noplūdušajos dokumentos par plāniem Baltkrievijai un Moldovai). Katram no tiem ir trīs daļas - politiskie, militārie un drošības; ekonomikas un tirdzniecības; humanitārie mērķi. Tāpat tiem ir konkrēti laika rāmji - īsais (līdz 2022.gadam), vidējais (līdz 2025.gadam) un ilgtermiņa (2030.gads).
"Re:Baltica" izpētījusi, ka dokumentos nav minētas konkrētas personas vai organizācijas ar kuru līdzdalību notiktu konkrēto stratēģiju ieviešana. Uz Re:Baltica jautājumu vai SAB rīcībā ir informācija, kas varētu būt šie politiskie spēki, dienests atbildēja vispārīgi: "Kremļa stratēģija gan pirms, gan pēc kara ir veidot dialogu ar tiem spēkiem, kas tajā ir ieinteresēti, un ekonomiskā izdevīguma sviras bieži ir galvenais vadmotīvs."
Dokumenti liecina, ka, piemēram, līdz 2025.gadam, Krievija Latvijā vēlējās nepieļaut NATO nostiprināšanos, veidot attiecības ar līderiem no mēreni centriskiem politiskajiem spēkiem, kurus atbalsta gan latvieši, gan krievi.
Tāpat Krievijas plānos līdz 2025.gada ietilpa atvērt Latvijā Krievijas dibinātu skolu, kura kļūtu par centru valodas, kultūras nostiprināšanai.
Krievija arī vēlējās pasargāt Krievijas pilsoņus un valsts īpašumus no sankcijām un konfiskācijas.
Savukārt ilgtermiņa plānos Krievija Latvijā bija paredzējusi masu bezpavalstniecības problēmas risinājumu, Latvijas dalību politiskās savienības ar Krieviju, pilnasinīgu tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, kā arī krievu valodu kā vienu no valsts valodām.
Tāpat dokumentos minēts, ka būtiska nozīme ir padomju pieminekļu saglabāšanai, nacisma slavināšanas novēršanai.
Līdzīgi plāni dokumentos vērojami attiecībā uz Igauniju, piemēram, Igaunijā Krievija bija ieplānojusi veidot negatīvu sabiedrisko domu par NATO klātbūtni, veidot noturīgas prokrieviskas ietekmes grupas politiskajā, militārajā un biznesa elitē.
Tāpat Igaunijā Krievijā vēlējusies veidot tai labvēlīgu informatīvu fonu, palielināt eksportu no Krievijas, paaugstināt transporta sakaru līmeni pierobežas reģionos.
Savukārt Lietuvā ilgtermiņā Krievija vēlas izveidot apstākļus, kuros Lietuvas vadība NATO augošu klātbūtni atzīst par kaitējumu. Krievija ar Lietuvu ilgtermiņā vēlējusies ar "konstruktīvu attiecību atjaunošanu". Attiecību atjaunošana attiecināma arī uz militāro jomu.
Arī attiecībā uz Lietuvu Krievija vēlas krievu skolu un padomju pieminekļu saglabāšanu.
"Re:Baltica" secinājusi, ka, lai arī sāktais karš daudzus Krievijas plānus Baltijas valstīs ir izjaucis, tā no tiem nav atteikusies.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar SAB pagājušā gada pārskata secinājumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes.
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu Rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darba kārtību galvenokārt noteica karš Ukrainā. Izlūkošanas prioritāte bija Rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību.
Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā.
Krievijas izlūkdienesti aizvadītajā gadā aktīvi strādāja pie tā, lai sekotu līdzi Rietumvalstu lēmumiem par sankciju piemērošanu Krievijai - lēmumu pieņemšanas procesam, apsteidzošām prognozēm par sankciju jomām un subjektiem, ieviešanas procedūrām, kā arī sankciju ietekmei uz pašu Eiropas valstu ekonomiku, enerģētiku un sabiedrības noskaņojumu. Izlūkdienestiem ir noteikta loma arī sankciju apiešanas shēmu veidošanā, secinājis SAB.