Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Otrās kārtas rezultātus izšķirs vien daži procenti

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa pakļautībā strādājošie apgalvo, ka Moldova cieš no Rietumu spiediena.

Moldovas iedzīvotajiem svētdien būs atkārtoti jādodas pie vēlēšanu urnām, lai lemtu par Valsts prezidentu. Spēkošanās notiks starp diviem kandidātiem – proeiropeisko Maiju Sandu un tagadējo Valsts prezidentu Igoru Dodonu, kuram regulāri tiek pārmestas pārāk ciešas attiecības ar Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu. 

Lai gan M. Sandu aptaujās ir nedaudz izvirzījusies priekšā, teju trešdaļa valsts iedzīvotāju vēl savu izvēli nav izdarījuši, un eksperti norāda, ka atbalsts kandidātiem ir teju vienlīdzīgs.

Otrā kārta

Pirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās astoņi kandidāti, taču jau ilgāku laiku bija skaidrs, ka vairumu balsu savā starpā sadalīs M. Sandu, kas iepriekš ir ieņēmusi premjerministres amatu, un tagadējais prezidents. Pirmajā kārtā, kas notika pirms divām nedēļām, nelielu pārsvaru ieguva M. Sandu. Viņa pirmajā kārtā saņēma 36% balsu, bet līdzšinējais valsts galva Igors Dodons – 33%. Atlantic Council analītiķi min, ka otrajā kārtā paredzama lielāka vēlētāju aktivitāte, taču nav skaidrs, kuram no abiem kandidātiem izdosies iegūt lielāku atbalstu, jo sabiedrības vēlmes par valsts nākotni krasi atšķiras. 

Bijusī premjere bauda kaimiņvalstu un Rietumeiropas politiķu atbalstu, jo priekšvēlēšanu kampaņu laikā ir skaidri paziņojusi, ka vēlas atjaunot I. Dodona laikā novārtā pamestās attiecības gan ar ES, gan ar kaimiņiem – rumāņiem un ukraiņiem. Trešdien, kā ziņo portāls EurAsia Daily, Rumānijas prezidents pauda atbalstu M. Sandu kandidatūrai. "Es priecājos redzēt, ka pirmajā kārtā vairākums pilsoņu balsoja par Maiju Sandu," sacīja Klauss Johanniss un norādīja, ka tas faktiski ir balsojums par demokrātisku valsts nākotni. Rumānijas prezidents arī pasvītrojis, ka sekos tam, vai balsošanas procesā netiek pieļauti kādi pārkāpumi. Lai gan par vēlēšanu godīgumu bažas izskanējušās jau iepriekš, jāmin, ka EDSO novērotāji būtiskus pārkāpumus nekonstatēja un norādīja, ka, "par spīti izaicinājumiem", ko radījuši daži likumdošanas trūkumi un globālā pandēmija, vēlēšanu pirmā kārta bijusi organizēta "profesionāli". Tiesa gan, kā raksta portāls Balkan Insight, I. Dodons, kuru atbalsta gados vecākie un ārpus pilsētām dzīvojošie, paudis neapmierinātību, ka 70% balsu no ārzemēs dzīvojošās diasporas bija par labu viņa sāncensei. Ārzemēs dzīvojošos vēlētājus viņš nosaucis par "paralēlo elektorātu", kas neapzinās valsts vajadzības.

Tomēr, par spīti atbalstam no kaimiņiem un virknes ES politiķu, M. Sandu uzvara nav garantēta. I. Dodonam, kā raksta Moldovas ziņu aģentūra IPN, atbalstu šonedēļ pauduši vairāk nekā četrsimt reģionālo līderu. Atlantic Council pētnieks Tims Fērbenks norāda, ka, lai M. Sandu, kas savu kampaņu būvējusi uz pretkorupcijas saukļu pamata, izcīnītu uzvaru, nāksies izmantot "delikātu" pieeju, lai savā pusē iegūtu pietiekami plašu atbalstu. Palīdzīgu roku bijušajai premjerei šonedēļ sniedzis pirmās kārtas vēlēšanu trešās vietās ieguvējs prokrieviskais opozicionārs Renato Usatijs. Viņš pievienojies liberālajiem prezidenta amata kandidātiem un paudis mudinājumu balsot par M. Sandu.

Pieaug Kremļa spiediens

Tomēr tagadējo prezidentu atbalsta gan prokrieviskie vēlētāji, gan, kā liecina mediju reportāžas, pats Kremlis. Pirms vēlēšanu pirmās kārtas eksperti paredzēja, ka Krievijas samērā mērenais atbalsts I. Dodonam pieaugs. Radio Brīvā Eiropa nu raksta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins Moldovu šonedēļ ir pielīdzinājis Baltkrievijai, sakot, ka pret šīm valstīm tiek vērsts ārvalstu spiediens. Krievija tajā vainoja Rietumus. Iepriekš Krievijas drošības dienesti pauda, ka Rietumi gatavo "revolūcijas scenāriju" Moldovai.

Savukārt Krievijas medijos tiek atbalsotas Moldovas prezidenta replikas par to, ka M. Sandu uzvara apgrūtinās valsts sadarbību ar Krieviju. "Sandu Krieviju ir nosaukusi par agresoru un ienaidnieku. Kā viņa spēs vienoties par Krievijas tirgus atvēršanu mums?" retoriski vaicājis tagadējais prezidents, kurš, kā liecina mediji, aizvadītajos gados teju pusi no ārvalstu vizītēm ir pavadījis tieši Krievijā. I. Dodona pēdējo divu nedēļu kampaņas pamatā ir bijusi bažu radīšana par ekonomiskajām sekām, ko valsts varētu pieredzēt, ja tā novērsīsies no Krievijas. "Prezidents solīja, ka no Krievijas nākošā gāze būs lētāka," portāls Euronews citē kādā nelielā ciemā dzīvojošu grāmatvedi

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits