"Kopā mēs paveiksim lielus uzdevumus Krievijas vārdā," pēc savas uzvaras svētdien notikušajās vēlēšanās, kurās par viņu nobalsoja gandrīz 77% vēlētāju, sacīja jau 18 gadu valdījušais Putins. Viņš uzskata, ka balsojuma rezultāts ir vēlētāju novērtējums pēdējo gadu sasniegumiem. Taču pagaidām nav skaidrs, vai Putina ēras beigas būs 2024. gadā, kad noslēgsies viņa ceturtais prezidentūras termiņš.
Spriedze nemazināsies
Pēdējos sešos gados Krievijas attiecības ar Rietumiem būtiski pasliktinājušās, jo pēc Putina atgriešanās prezidenta amatā Kremlis savu ārpolitiku ir balstījis uz atklātu spēka izrādīšanu, konfrontāciju ar iedomātajiem ienaidniekiem un centieniem ietekmēt politiskos procesus ārvalstīs.
Šāda valdības stratēģija acīmredzot apmierina arī vairākumu Krievijas iedzīvotāju, tāpēc pastāv niecīga iespēja, ka turpmākajos gados varētu mazināties spriedze Maskavas un Rietumu attiecībās.
To apliecinājuši arī pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar bijušā Krievijas specdienestu darbinieka Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā, kuras valdība notikušajā vaino Kremli. Netiek izslēgts, ka drīzumā Rietumi varētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju.
Krievijas konstitūcija liedz vienai personai ieņemt prezidenta amatu vairāk kā divus secīgus termiņus, kas nozīmē, ka 2024. gadā Putins nedrīkstēs kandidēt prezidenta vēlēšanās, ja vien līdz tam laikam netiks grozīts valsts pamatlikums. Viņš apgalvo, ka pagaidām neesot domājis par konstitucionālajām reformām.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Abrams
Nostradams
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis