Sagaidāms, ka līderi par Austrumukrainas konfliktu unī domstarpībām par dabasgāzes piegādēm runās arī Eiropas un Āzijas līderu samitā, kas 16. un 17.oktorbrī notiks Itālijā.
Krievijas dabasgāzes ražotājs "Gazprom" jūnijā pārtrauca piegādes Ukrainai, jo Ukrainas parāds atbilstoši Maskavas aprēķiniem esot sasniedzis vairāk nekā piecus miljardus dolāru.
Ja vienošanās netiks panākta, Ukrainai ziemā draud enerģijas trūkums, kas var radīt piegāžu traucējumus Eiropai, kādi jau tika pieredzēti 2006. un 2009.gadā.
Krievijas un Eiropas Komisijas amatpersonas, kas sarunās piedalās kā vidutāji, atzinušas, ka vienošanās panākšana varētu būt tuvu.
Konflikts Austrumukrainā centienus panākt vienošanos jautājumā par dabasgāzes piegādēm padara sarežģītākus.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Savukārt aprīļa vidū Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsāka pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.