Šādi Maskava reaģējusi uz pagājušā gada beigās notikušo krievu diplomātu izraidīšanu no Savienotajām Valstīm un ASV Kongresa aizvadītajā nedēļā pastiprinātajām sankcijām pret Krieviju.
Krievijas prezidenta rīkojums paredz, ka amerikāņiem līdz 1. septembrim vēstniecībā Maskavā un konsulātos Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā un Vladivostokā strādājošo skaits jāsamazina par 755. Tādējādi ASV diplomātisko pārstāvniecību Krievijā kopējais darbinieku skaits sasniegšot 455, kas ir tikpat, cik Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Savienotajās Valstīs. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien sacīja, ka amerikāņu pašu ziņā būšot, kuriem darbiniekiem jāaiziet, vēsta Reuters.
Saskaņā ar Putina lēmumu no šodienas amerikāņu diplomātiskā korpusa Krievijā pārstāvjiem būs liegta pieeja ASV vēstniecībai piederošai vasarnīcai Piemaskavā un noliktavai Maskavā.
Tā ir Kremļa atbilde uz iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas pērn decembrī pieņemto lēmumu izraidīt 35 krievu diplomātus un atsavināt Krievijas vēstniecībai piederošu īpašumu saistībā ar Maskavas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Šādi Krievija atmaksājusi arī par ASV Kongresā nupat pieņemto likumprojektu, kas nostiprina jau 2014. gadā noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, sodot to par Krimas aneksiju. Baltais nams ir paziņojis, ka ASV prezidents Tramps to parakstīs.
Analītiķi uzskata, ka, piespiežot samazināt ASV diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu, V. Putins cenšas sasniegt iekšpolitiskos un ārpolitiskos mērķus. Savukārt izdevuma The Moscow Times žurnālists Vladimirs Frolovs raksta, ka Maskava var izspēlēt ģeopolitisko kārti, lai ieriebtu ASV. Piemēram, izmantojot ASV un Eiropas Savienības nesaskaņas jautājumā par sankcijām pret Krieviju vai arī slepeni palīdzot radikālajam grupējumam Taliban un iedragājot ASV militāro misiju Afganistānā.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. augusta, avīzē Diena!