Erdogana asā uzstāšanās pret 3.jūlija apvērsumu, kura rezultātā tika gāzts prezidents Muhameds Mursi, un pret asiņaino viņa atbalstītāju protestu apspiešanu, jau saspīlējusi Ankaras attiecības ar Kairu. Pašreizējā Ēģiptes pagaidu valdība apsūdz Turcijas valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) par iejaukšanos savas valsts iekšējās lietās. Savukārt AKP valdības pārstāvji vaino Kairu noziegumos pret cilvēci. Abas valstis atsaukušas uz konsultācijām savus vēstniekus, tādējādi vēl vairāk saasinot Ankaras un Kairas attiecības.
Bažas par Turcijas un Ēģiptes attiecību nākotni paudis pat viens no AKP dibinātājiem Jašars Jakišs, kurš pirmajā AKP veidotajā valdībā ieņēma ārlietu ministra amatu. Jakišs, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis vēstnieks Kairā, izteicies, ka diplomātiskās attiecības ar Ēģipti ir svarīgas, lai Turcija varētu ietekmēt tur notiekošo. "Domāju, ka Turcijai no paša sākuma bija tiesības situāciju definēt kā valsts apvērsumu un to nosodīt starptautiskajā arēnā," intervijā DW sacīja Jakišs. "Var kritizēt nedemokrātiskus notikumus, taču nav nepieciešams konfliktēt ar pašreizējo Ēģiptes režīmu."
Pēdējo divu gadu laikā Erdogans aktīvi atbalstījis gāzto prezidentu Mursi un viņa pārstāvēto Musulmaņu brālību, saskatot tajā ideoloģisku sabiedroto paša vadītajai AKP, kas arī dibināta uz pašreiz aizliegtās islāmistu kustības bāzes. Vienlaikus Erdogans tādējādi cerēja stiprināt Turcijas ietekmi reģionā. Taču pēc Mursi gāšanas Ankaras ietekme sākusi mazināties.
Otrdien Erdogans apsūdzēja Rietumus, kā arī islāma pasauli par mierīgu noraudzīšanos uz apvērsumu un tam sekojošajām asiņainajām represijām. Turcijas premjers arī paziņoja, ka viņa rīcībā esot dokumenti, kas apliecinot Izraēlas saistību ar notikumiem Ēģiptē. Erdogana izteikumi saniknoja ne tikai Izraēlu un Ēģiptes valdību, bet arī Vašingtonu. "Mēs stingri nosodām premjerministra Erdogana paziņojumus," preses konferences laikā noradīja Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests. "Pieņēmumi, ka Izraēla kaut kādā veidā būtu atbildīga par nesenajiem notikumiem Ēģiptē, ir aizskaroši, nepamatoti un nepatiesi."
Tuvo Austrumu tehniskās universitātes starptautisko attiecību profesors Ihsans Dagi norādījis, ka Turcijas ārpolitika nelīdzinās nevienas citas reģiona valsts ārpolitikai un ka tā apdraud Ankaras attiecības ar citām valstīm. "Pat starp musulmaņu valstīm nav tādas, kam būtu tāda pati nostāja pret Ēģipti, kā mums," komentārā, kas publicēts laikrakstā "Zaman", norāda Dagi. Viņaprāt, Turcijai vajadzētu atgriezties ārlietu ministra Ahmeta Davutoglu iepriekš īstenotajā politikā - "nekādu problēmu ar kaimiņiem" - un fokusēties uz sadarbību un dialogu.
Tomēr neskatoties uz kritiku, Erdogans un viņa valdība, šķiet, negrasās mainīt līdzšinējo kursu.
Ja kritiķiem ir taisnība, tad Turcijas pašreizējās pozīcijas Tuvajos Austrumos nebūtu uzskatāmas par "izolāciju", bet gan drīzāk par "vērtīgu vientulību", kuras pamatā ir Ankaras turēšanās pie morāles un principiem, mikroblogu vietnē Twitter norādījis Erdogana galvenais ārpolitikas padomnieks Ibrahims Kalins. Tomēr Jakišs brīdina, ka tuvākās nedēļas Turcijai nebūs vieglas. "Mūs, domājams, gaida nopietnas domstarpības ar Persijas līča valstīm, ASV un citām rietumvalstīm," atzīst bijušais ārlietu ministrs.