Libānā, Turcijā un Jordānijā pagājušajā gadā skolu neapmeklēja vairāk nekā pusmiljons skolas vecuma sīriešu bēgļu bērni, daļēji tāpēc, ka trūka finansējuma apmācību nodrošināšanai.
Reģionā patvērušies vismaz 1,6 miljoni bērnu, kas kopā ar radiniekiem vai vieni paši atbēguši no Sīrijas.
Libānā sīriešu bēgļu klases ir pārpildītas un bērni apmeklē stundas maiņās. Un pat tad vairāk nekā puse skolas vecuma sīriešu Libānā neapmeklē skolu, norādīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve.
Grūti atturēt bērnus no strādāšanas, lai atbalstītu savas ģimenes, un radīt skolēnos sajūtu, ka viņi atrodas drošībā.
Human Rights Watch norāda, ka šīs problēmas papildina novēlotā vai pazudusī finansiālā palīdzība.
Piemēram, ASV Starptautiskā attīstības aģentūra (USAID) ziņoja, ka pagājušajā gadā skolām Jordānijā piešķīrusi 248 miljonus ASV dolāru, bet Jordānijas valdība ziņoja, ka saņēmusi tikai 13 miljonus ASV dolāru. USAID datubāzē iespējams izsekot līdzi 82 miljoniem dolāru, bet nav zināms, kur palikusi pārējā nauda.
Palīdzības organizācijas Libānā cenšas aizpildīt 25 miljonu ASV dolāru budžeta deficītu, lai šogad nodrošinātu izglītību bēgļu bērniem.
ANO Bēgļu aģentūras pārstāve sacīja, ka ziedotājas valstis nav piešķīrušas 97 miljonus ASV dolāru no solītajiem 250 miljoniem skolām Libānā 2016.gadā.
Seši lielākie ziedotāji ir Eiropas Savienība (ES), ASV, Vācija, Lielbritānija, Japāna un Norvēģija.
Human Rights Watch uzsvēra, ka nepieciešama lielāka caurredzamība, lai noskaidrotu, kādēļ ir šādi naudas iztrūkumi.
Trollis JT
mursmurs
ta nu gan