"Mēs diplomātijai esam atvēlējuši pietiekami daudz laika, bet vienreiz pietiek," trešdien publikācijā laikrakstā Etemad norādīja viceministrs, kurš bija viens no vienošanās arhitektiem.
Pēdējās ASV sankcijas un pārējo līgumu parakstījušo pušu bezspēcība jebko darīt Irānā vairo bezcerību, viņš atzina.
"Kodolvienošanās strauji tuvojas beigu punktam," brīdināja Aragči.
To, ka Irāna turpina ievērot vienošanās nosacījumus, vairākkārt apstiprinājusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, atgādināja viceministrs, kritizējot citus vienošanās parakstītājus, kas solījuši, ka ASV izstāšanās neietekmēs vienošanās īstenošanu, īpaši attiecībā uz tās ekonomiskajiem aspektiem.
"Praktiskajā dzīvē nekas nav noticis," norādīja Aragči.
Paredzams, ka ASV sankciju pēdējā kārta stāsies spēkā ceturtdien, un tas nozīmē, ka tiks apturēti izņēmumi, kas arī pēc jau novembrī ieviestajām ASV sankcijām attiecībā uz Irānas naftas iegādi bija noteikti astoņām valstīm, arī Indijai un Ķīnai.
Ja šīs valstis turpinās pirkt Irānas naftu, tām draud ASV sankcijas.
ASV sankcijas nodarījušas kaitējumu Irānas ekonomikai, turklāt pastāv bažas, ka
sankciju pastiprināšana var izraisīt starptautisku militāru un politisku spriedzi.
Irāna draudējusi slēgt Hormuza šaurumu, kas atrodas svarīga pasaules jūras transporta maršruta ceļā, un tas savukārt var novest pie militārām sadursmēm un problēmām pasaules naftas tirdzniecībā.
Sankcijas var ietekmēt arī Irānas iekšpolitiku, vājinot prezidenta Hasana Ruhani un citu uz reformām noskaņoto mēreno politiķu pozīcijas, kas iestājušies par attiecību uzlabošanu ar Rietumiem.
Arī Irānas stingrā kursa piekritēji, kas pie varas nav sešus gadus, cer uz politisku revanšu.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušā gada maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no kodolvienošanās un pakāpeniski atjaunos sankcijas.
Pārējās valstis, kas parakstīja vienošanos, apņēmušās to saglabāt un paziņojušas, ka paturēs atvērtus ekonomiskos, finanšu un transporta kanālus ar Irānu, neskatoties uz ASV sankcijām.
Iciks